Šī nedēļa ir īpaša, jo vēlēsim tos, kas mūsu novadā saimniekos nākamos četrus gadus. Un, protams, atkal gribas, lai izdotos ievēlēt īstus saimniekus, nevis pašlabuma meklētājus. Un atkal māc šaubas, vai izdosies… Šoreiz – par pavisam ikdienišķiem dzīves sīkumiem. Ja jau ir svarīgs katrs novada iedzīvotājs, kā tam būtu arī jābūt, tad arī būtu jāņem vērā katra iedzīvotāja labsajūta un vēlmes. Kā teica Žila Verna grāmatas varonis – dzīve ir ķēde, bet sīkumi ir ķēdes posmi, tāpēc nedrīkst sīkumiem nepievērst uzmanību. Un tādi sīkumi ir, piemēram, kanalizācijas aku vāku grabēšana – esam tāda grabošā, klabošā pilsēta bez spārniem. Apbrīnojami – 21.gadsimtā, kad Latvijā ir ātrākais internets, kanalizācijas aku vākiem nu neko nevaram izdarīt! Vai varbūt negribam, jo tas taču tāds sīkums – var taču aptiekā nopirkt ausu aizbāžņus. Tikpat apbrīnojami ir tas, ka deputātu kandidāti, kuri arī šobrīd ir deputāti, sola atjaunot publiski pieejamos bērnu rotaļlaukumus! Jautājums – cik šo laukumu vispār Gulbenē ir un kāpēc neatjaunojāt jau līdz šim?! Skolas veram ciet, jo nav bērnu, bet bērnudārzos sākot trūkt vietas. Tātad bērni tomēr ir – kāpēc par viņiem nedomājam? Tiesa, ir kandidāti, kas sola katru gadu ierīkot vismaz divus ģimenes atpūtas laukumus. Tātad četros gados būs vismaz astoņi! Vai tam var ticēt? Vēl tāds sīkums, kas joprojām traucē iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir gājēju celiņš cauri Spārītes parkam. Nu saņemieties draudzīgi rokās un izstaigājiet parku no viena gala līdz otram! Vēlams – stumjot bērnu ratiņus. Ja nav naudas, kuras nekad nav un droši vien arī nebūs pietiekami, jo ir dažādas prioritātes, varbūt vajag ieklausīties iedzīvotājos. Piemēram, vienkārši noņemt to drausmīgo asfaltu – pa zemes celiņu būs daudz patīkamāk iet. Un iesaku vairāk staigāt kājām, tad arī vairāk nebūšanu iekritīs acīs! Īsts šedevrs kādā programmā ir teikums: “Novada domes darbu organizēsim tā, lai pieņemtie lēmumi un to izpilde būtu vērsti uz iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu.” Jautājums – uz ko tad līdz šim bija vērsts domes darbs? Varbūt nevajag censties panākt iedzīvotājiem saprotamu lēmumu pieņemšanu, bet pieņemt tādus lēmumus, kuru rezultāti būtu acīm redzami un sajūtami. Aicinu visus iet balsot, lai nebūtu sirdsapziņas pārmetumu, ka atkal esam tur, kur esam, lai gan gribējām ko labāku! Nobalsojiet kaut vai tikai par vienu sev tīkamu kandidātu, jo tas, kāda būs jaunā dome, atkarīgs tieši no mums – vēlētājiem!
