Iedzīvotāji, iespējams, turpmāk varēs iesniegt dzīvesvietas deklarāciju pa pastu vai izmantot elektronisko pastu.
Iedzīvotāji, iespējams, turpmāk varēs iesniegt dzīvesvietas deklarāciju pa pastu vai izmantot elektronisko pastu.
Šobrīd deklarēšanās notiek tāpat kā līdz šim, personai ierodoties dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Dzīvesvietas deklarēšanu paredzēts vienkāršot, ņemot vērā cilvēku iebildumus, jo dažkārt ir problemātiski pašiem ierasties pašvaldībā vai tās iestādēs.
No grozījumiem likumā paredzēts svītrot normu, kas paredz iekasēt valsts nodevu par dzīvesvietas reģistrēšanu pašvaldībā. Ar to saistītos izdevumus atlīdzinās no valsts budžeta.
Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk uzzināt pašvaldības pasta vai elektronisko adresi, kur iesniegt deklarāciju, visā valstī, iespējams, noteiks vienotu pasta un elektroniskā pasta adresi.
Ministru Kabineta apstiprinātās izmaiņas šobrīd vieš bažas, vai visu cilvēku apziņas līmenis būs tik augsts, ka viņi godīgi deklarēs dzīvesvietu. Vairāki piemēri liecina, ka ir gadījumi, kad viena persona atļaujas nelikumīgi deklarēties otras personas dzīvoklī un tamlīdzīgi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rajonu nodaļās gandrīz katru dienu ierodas cilvēki un lūdz izsniegt izziņu par dzīvesvietas deklarāciju. Izziņas derīguma termiņš ir atkarīgs no iestādes vai organizācijas, kas to ir pieprasījusi.
“Ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu un negrasās to mainīt, izziņa vispār nav vajadzīga, to var neņemt. Citādāk, ja cilvēks maina dzīvesvietu, izziņa nepieciešama, piemēram, izmantojot līzingu. Izziņai par dzīvesvietas deklarāciju nav strikti noteikts derīguma laiks. Atkārtoti to var prasīt pēc gada, pusgada, trīs mēnešiem vai pat mēneša,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Zinaīda Borodkina.
