Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa – 1903.gadā reizē ar staciju būvētā tējas nama Gulbenē, Viestura ielā 21, fasādi, kas atrodas uz ielas pusi, rotā astoņi satelītšķīvji.
Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa – 1903.gadā reizē ar staciju būvētā tējas nama Gulbenē, Viestura ielā 21, fasādi, kas atrodas uz ielas pusi, rotā astoņi satelītšķīvji.
“Cilvēkiem ir jāņem vērā, ka viņi dzīvo ēkā, kas ir arhitektūras piemineklis, tāpēc jāievēro, ka mūsdienīgas, modernas uztveršanas iekārtas tomēr nedrīkst bojāt vēsturiskās ēkas izskatu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kādreizējais tējas nams ir tūristu iecienīts apskates objekts – saistīts ar šaursliežu vilcienu Gulbene – Alūksne. Satelīta novietošana pie arhitektūras pieminekļiem ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju,” aizrāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Inspektore par redzēto ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli arī Gulbenes pilsētas domei. S.Dundure norāda vēl uz daudzām citām nesakoptām vietām Viestura ielā, kas pēc sniega nokušanas rada īpaši nepievilcīgu ainu.
“Pa šo ielu tūristi dodas apskatīt šaursliežu bānīti, tāpēc vajadzētu daudz bargāk vērsties pret šķūņiem, kas šajā ielā daudzviet līdzinās graustiem, pret pamestām automašīnām un citām nekārtībām, vēl jo vairāk tāpēc, ka Gulbenei pieder sakoptākās pilsētas statuss,” saka S.Dundure.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka skaidro, ka ir iepazinies ar vēstulē paustajiem aizrādījumiem. Šogad ar kaļķa javu aizlīdzinātas vēsturiskās ēkas sienās radušās plaisas, nomainīti vējdēļi, ūdens notekcaurules un tamlīdzīgi.
“Mājā, kur dzīvokļi ir privatizēti, tas būtu jādara no līdzekļiem, ko iedzīvotāji maksā ēkas apsaimniekošanai, bet tējas nams ir arhitektūras piemineklis, tāpēc Gulbenes pilsētas dome palīdzēs un fasādi sakārtos no pašvaldības līdzekļiem. Visiem dzīvokļu īrniekiem nosūtīsim vēstuli, kurā norādīsim, ka saskaņā ar likumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar Gulbenes galveno arhitekti dzīvokļu saimnieki nedrīkst arhitektūras piemineklim mainīt logus vai veikt citas darbības, kas saistītas ar ēkas fasādes izmaiņām,” stāsta G.Stucka. Viņš uzskata, ka pieminekļu aizsardzības inspekcijas aizrādījumi ir mazliet pārspīlēti, jo, ko gan cilvēkiem iesākt, ja logu rāmji satrupējuši, nav atverami un tāpēc jāmaina?
“Var jau uzlikt sodu, bet tāpat neviens jaunos logus laukā neņems. Arī satelītšķīvjus nost neraus,” piebilst G.Stucka.
Viestura ielas 21.nama iedzīvotāja, kas šajā ēkā dzīvo kopš 1968.gada, stāsta, ka neviens par šīm vēsturiskajām ēkām neliekoties zinis.
“Domāju, ka cilvēki nemaz nezina, ka, dzīvojot arhitektūras piemineklī, visas darbības ir jāsaskaņo. Ja tas ir piemineklis, tad nevajadzētu ļaut tam sabrukt. Cik ir mūsu spēkos, tik jau darām, bet nomainīt jumta segumu, kas tek, aizlīdzināt spraugas ēkas sienās, atjaunot brūkošo lieveni nav mūsu spēkos. Labi, ka vēl spējam savu dzīvokli mazliet izremontēt. Mums aizrāda, ka satelītšķīvji bojā ēkas interjeru, bet, ko mums iesākt, ja kabeļtelevīzijas nav. Ja antenu novietosim ēkas otrā pusē, neko neredzēsim. Mums arī gribas dzīvot kā visiem, jau tā te viss ir kā īstā šanhajā,” stāsta iedzīvotāja.
Viņa uzskata, ja jau ēka ir arhitektūras piemineklis, kur iedzīvotāji paši neko nedrīkst darīt, tad jau vispār nevajadzēja ļaut mājokli privatizēt.
“Cilvēkiem, kas dzīvo ēkās, kas ir arhitektūras piemineklis, un ievēro visus ar to saistītos Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, nākotnē, iespējams, būs noteikta ievērojama nekustamā īpašuma nodokļu atlaide. Šobrīd pie tā tiek strādāts,” saka S.Dundure.
