ILZE VAINOVSKA
Saules, ultravioletā (UV) starojuma saistība ar ļaundabīgiem ādas veidojumiem ir pierādīta, un jau pirms trim gadiem Pasaules Veselības organizācija tam piešķīra augstāko kanceroģenēzes riska pakāpi, tāda ir arī tabakai un azbestam, uzsver staru terapeits un Kurzemes Onkoloģijas biedrības vadītājs Māris Mežeckis. Latvija attieksmē pret solārijiem ir starp “mērenajiem” – nepilngadīgajiem nepieciešama rakstiska vecāku atļauja, lai apmeklētu solāriju. Pārējais – pašu ziņā. Paturot prātā, ka jebkuram, kurš kaut reizi apmeklējis solāriju, vēža risks pieaug par 20 %.
Mīli sevi, kāds esi!
“Ja esam piedzimuši gaiši, nevajag sevi censties padarīt par spāņiem vai pavisam melnādainiem cilvēkiem,” ieteic M.Mežeckis. Viņš nenoliedz, ka saule ir dzīvības avots, gaisma nepieciešama arī bioķīmiskiem procesiem organismā, kas ietekmē labsajūtu – sezonālo depresiju rudenī ārstē arī ar papildu gaismas palīdzību. Jo vairāk gaismas, jo priecīgāks prāts, par ko gādā serotonīna un dopamīna līmenis. Sauļošana izsenis izmantota arī kā dezinfekcijas metode un palīdz organismam izstrādāt D3 vitamīnu, taču jāpatur prātā, ka iedegums faktiski ir aizsargreakcija pret sauli un spējas sevi pasargāt nav bezgalīgas.
UV staru iedarbības rezultātā šūnas tiek bojātas. Solārijā turklāt iedarbība ir ļoti intensīva un daudz spēcīgāka par to, ko saņem, tikpat ilgi uzturoties saulē. Ja bojājums ir neatgriezenisks, šūnas aiziet bojā, taču var būt arī cits scenārijs – cenšoties izdzīvot un atjaunoties, šūnās process kļūst ļaundabīgs. Kā bīstamākais ādas audzējs tiek piesaukta melanoma, kas gan veido tikai četrus procentus no ādas vēža veidiem, toties mirstība – 80 %. Mediķi zina saukt daudz un dažādus ādas audzēju paveidus, taču galvenais – pašam nepalaist garām nekādus jaunveidojumus, pasekot savam izskatam vai pievērst uzmanību, ja mazgājoties tiek sataustīts kas nebijis. Iespējams, tā ir tikai kārpa, bet mierīgāks prāts paliks, konsultējoties ar mediķi. Tāpat arī, ja “mūžu vecas” dzimumzīmes sāk mainīt krāsu vai lielumu vai palaikam par sevi atgādina kāda kaitinoša, maza, mitrojoša čūliņa.
Atmasko mītus
Latvijā solāriju lobijs neesot tik izteikts, spriež M.Mežeckis, taču izplatīti vairāki mīti par sauļošanos. Piemēram, ka intensīva sauļošanās ir kaitīga tikai cilvēkiem ar gaišu ādu. Starojums ir bīstams arī tumšākas un pavisam tumšas ādas īpašniekiem, taču viņiem ādas dabiskās aizsargspējas ir lielākas. Ādas, lūpu ļaundabīgie audzēji sastopami arī Āfrikā.
Vēl viens veids, kā manipulēt, ir tendenciozas informācijas pasniegšana. Piemēram, apgalvojums, ka solārijos tikai 3 % ir kaitīgie UV stari. “Pārējie ir nekaitīgi? UVA stari iespiežas dziļāk, tātad ir vairāk kaitīgi, UVB stari – ne tik dziļi, bet tas nenozīmē, ka tie nav kaitīgi,” skaidro M. Mežeckis. Ja publikācijās internetā tiek piesaukti pētījumi, vajadzētu painteresēties tālāk un pameklēt šos pētījumus – vai tādi vispār bijuši, cik reprezentatīvi un ticami tie ir, vai secinājumi nav izrauti no konteksta. “Tā vietā man ir zināmi 27 reprezentatīvi pētījumi, kas pierāda, ka ar sauļošanos ādai ir lielāks ļaunums nekā labums,” ārsts ir nelokāms.
Ķirurģe Alise Hincenberga, kura specializējas arī ļaundabīgo audzēju ķirurģijā, saka strikti: “Mērķtiecīgi un intensīvi sauļot bērnu ir noziegums. Tāpēc ir pat speciāla bērnu kosmētika, bet bērnu ratiem ir UV aizsargfiltri, ir speciālas bērnu cepurītes.” Lai nodrošinātu D vitamīnu nepieciešamā apjomā mūsu platuma grādos, arī pediatri rekomendē papildus lietot D vitamīna preparātus, nevis cepināt bērnus saulē, kā to joprojām nereti vecāki dara, aizbildinoties ar nepieciešamību pasargāt no rahīta.
IETEIKUMI
▶ Neizmantot solārijus un nesauļoties speciāli.
▶ Aktivitātēm brīvā dabā, pludmales apmeklējumam, darbam uz lauka izvēlēties laiku, kad starojums nav tik intensīvs – priekšpusdienā līdz 12.00, pēcpusdienā pēc 15.00.
▶ Ja nevar izvairīties no uzturēšanās saulē, lietot atbilstošus aizsargkrēmus. Parūpēties par apģērbu, kas sedz vai noēno plecus,
degunu, seju.
uzziņai
Profilakse palīdz novērst pusi no audzējiem.
UV stari ir visvieglāk maināmais vēža riska faktors, salīdzinot, piemēram, ar iedzimtību.
Austrālijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā solāriju aizliegts apmeklēt nepilngadīgām personām, Austrālijā – personām ar gaišo ādas tipu, jo pastāv augstāks kanceroģenēzes risks.
Brazīlijā aizliegts tirgot solāriju iekārtas estētiskiem mērķiem. Zviedrijā solāriju var apmeklēt pēc ārsta konsultācijas, kurā tiek piemeklēts mazāk kaitīgs režīms atkarībā no ādas tipa.
Pārbaudi potēšanās pasi!
INFEKTOLOĢIJA. Kopš 2006.gada Latvijā atkal dramatiski pieaug saslimstība ar difteriju, brīdina Slimību kontroles un profilakses centrs. 2011.gadā saslimšanas gadījumu skaits dubultojās. Biežāk ar difteriju slimo gada aukstajos mēnešos, taču vasara ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks, kad pieaug kontaktu intensitāte. Inficējas nevakcinētas personas un tie, kuriem pēc pēdējās potes pagājuši vairāk nekā 10 gadi, tāpēc nepieciešams pārliecināties potēšanās pasē vai pie ģimenes ārsta, vai joprojām saglabājas aizsardzība pret šo bīstamo infekcijas slimību.
Zina, bet nepazīst
SABIEDRĪBAS VESELĪBA. Biedrības “ParSirdi.lv” veiktajā pētījumā atklājies, ka gandrīz visi aptaujātie zina, kas ir insults, taču liela daļa nespēj nosaukt nevienu no insulta pazīmēm, tātad nespēs to atpazīt un laikus vērsties pēc palīdzības, ja kādam tā būs nepieciešama. Insulta gadījumā turpmākā dzīves kvalitāte un pat dzīvība var būt atkarīga no operatīvas medicīniskās palīdzības. 52 % vīriešu un 53 % jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem nevar nosaukt nevienu no insulta pazīmēm: pēkšņs nejutīgums, vājums vai nespēks sejā, rokā vai kājā sevišķi vienā ķermeņa pusē; apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto; redzes un līdzsvara traucējumi; spēcīgas galvassāpes bez iemesla. Insulta atpazīšanai var izmantot ĀTRI testu: Ā – cilvēkam liek atsmaidīt pretī un seko, vai seja darbojas simetriski, T – pārbauda, vai var vienlaikus pacelt un noturēt abas rokas, R – pārbauda, vai cilvēks spēj runāt, atkārtot vienkāršu teikumu, I – izsauc neatliekamo palīdzību, ja konstatētas šīs pazīmes.
Resno neizvēlas
PSIHOLOĢIJA. Pirmā izvēle ir tievais, tad puisis ratiņkrēslā, bet “resno Alfiju” par draugu izvēlas kā pēdējo, par Līdsas Universitātes eksperimenta rezultātiem šomēnes tika ziņots Eiropas Aptaukošanās kongresā Liverpūlē. Eksperimentā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 pirmsskolas vecuma bērnu, tika izmantoti tēli no kādas grāmatas, kurā stāstīts, kā šie trīs tiek galā situācijā, kad viņu kaķis iesprūst kokā. Profesors Endrū Hills atgādina – vecākiem un skolotājiem jāpatur prātā, ka bērni šādi mums atspēlē bieži skandēto, ka liekais svars ir kaut kas slikts.
