Dzīvnieku aizsardzības dienu ik gadu atzīmējam 4.oktobrī. Dzīvības – brīnuma – aizsardzības diena.
Cilvēks var radīt plīša lācīti. Dzīvību iedot tam nevar. Cilvēks var atklāt virtuālo pasauli. Dzīvību tai iedot nevar. Cilvēks ar laiku spētu radīt jebko, tikai ne dzīvību (nejauksim ar dzīvas būtnes piedzimšanas aktu – radītāja dzīvas būtnes gēnu inženierijas izpausmes formu). Dzīvību Visumā spēj radīt tikai Dievs.
Starp mums joprojām ir cilvēki, kas jūtas tik lieli, ka uzdrīkstas stāties pret Dievu, iznīcinot Dieva radīto dzīvību. Daži nežēlīgi un brutāli, daži maskē savu tīšo nodomu novākt dzīvnieku bez nopietnām veselības problēmām, slēpjoties aiz vārda „iemidzināšana”. Šai darbībai ir pat izdomāts skanīgs vārds „eitanāzija”. Lai kā to nosauktu, būtību tas nemaina – tā ir un paliek tīša slepkavība!
Daži cilvēki ir pārliecināti, ka vispareizāk ir nesniegt novārgušam bez apgādnieka palikušam sunim vai kaķim palīdzību, lai dzīvnieku nepieradinātu pie sevis. Tā teikt – nav redzeslokā, nav problēmas. Kā notiek īstenībā? Iet tāds ciešanu izmocīts dzīvnieciņš garām vienam, desmitajam, “n-tajam” cilvēkam, kurš nesniedz palīdzību, līdz pilnīgam spēku izsīkumam un līdz ar to cilvēku nežēlības izprovocētai mokošai nāvei. It kā neviens konkrēts cilvēks nav vainojams, tomēr ikkatra izvēles rezultāts tik un tā ir būtnes, kas nesaņēma palīdzību, nāve. Šādas rīcības būtība ir pasīvais ļaunums jeb sadisms. Turklāt – kolektīvs!!! Tas brīdina, ka šādos cilvēkos dziļi iekšienē tomēr sēd slepkava. Ļaunuma nākamā pakāpe – tiešs, nežēlīgs, brutāls uzbrukums vājākam par sevi. Ja suns sevi spēj aizstāvēt ar zobiem, kas pārgrauž kaulus, tad kaķim tik iedarbīgu ieroču nav. Viņi ir visvājākie, tādēļ, nodarot pāri šiem dzīvniekiem, uzbrucējs sevi riskam tikpat kā nepakļauj. Uzvara pār visvājāko arī ir uzvara un labi noder kā plāksteris savam vājumam! Labā ziņa ir tā, ka katrs cilvēks, paaugstinoties viņa apziņas līmenim, tomēr mainās uz labo pusi. Kad tas notiek, cilvēks, kurš tā izdarījis vakar, šodien saprot – es nekad neko tādu vairs nespēšu! Starp gulbeniešiem ir ļoti daudz krietnu cilvēku, kurus dzīvnieku aizsardzības biedrība „Ķepaiņu draugu klubs” varētu minēt kā paraugu. Pārāk daudz, lai, mēģinot visus nosaukt, kādu vēl neapzinātu netīši neapvainotu, it kā netieši norādot uz slikto, kas šim cilvēkam nemaz nepiemīt! Bet tos, kuri tādi nevēlas kļūt, gan biedrība, gan tiešām daudzi Gulbenes iedzīvotāji aicina kopīgiem spēkiem visdrīzākajā laikā izvilkt dienasgaismā. Lai mūsu novadā vairs nenotiek līdzīgi kā iepriekšējā ziemā, kad, piemēram, kaķenīte pilsētas centrā bija spiesta ziemot akmeņu kaudzē!
Tādēļ Dzīvnieku aizsardzības dienā novēlu katram ne skudriņu savā ceļā tīši nesamīt. Nosargāsim šo brīnumu brīnumu – dzīvību! Un līdz ar to – humānā veidā vidi, kurā dzīvojam. Lai mums visiem kopā labi veicas!
