Visam ir savas robežas – valstij, pilsētai, pagastam, īpašumam. Robežas ir arī cilvēka spējām, gribai un brīvībai. Ļoti uztraucamies, ka bēgļi no Baltkrievijas apdraud mūsu drošību. Tomēr pat vairāk satraucamies un protestējam, kad Covid-19 ierobežojumi liedz kādu no mūsu brīvībām vai patiesībā – ērtībām. Mācītājs, teologs Juris Rubenis, saņemot augstāko valsts apbalvojumu, atkal, tāpat kā Latvijas Tautas frontes 2.kongresā, kad izšķīrās būt vai nebūt vienotiem cīņā par valsts brīvību, atrada īstos vārdus, kas spētu samierināt sašķelto sabiedrību. Tajos vajadzētu ieklausīties, jo tas ir ceļš, kurā izdodas saprast atšķirīgi domājošus cilvēkus, ieraudzīt jaunas iespējas, kā risināt problēmas, un atrast izeju no strupceļa. “Lielākās pretrunas ir mūsos pašos. Redzamā naida, baiļu un agresijas iemesli mājo mūsos,” uzsver J.Rubenis. Tas ir galvenais – nemeklēt vainīgos un ienaidniekus, bet mācīties dzīvot starp konservatīvajiem robežu pārkāpējiem un radikālajiem robežu pārkāpējiem, jo vieni ir vajadzīgi otriem, lai būtu attīstība.
Diemžēl protestos, kas pieņemas spēkā, arvien var dzirdēt argumentus – “nav pareizi”, “esmu pret”, “negribu”… Pat vienā ģimenē ir gan vakcinācijas piekritēji, gan pretinieki. Paliekot katrs pie savas pārliecības, tā arī stāvēs kā divi āži uz laipas – ne uz priekšu, ne atpakaļ. Ja vēlas brīvību, tad ir jāapzinās, ka arī brīvībai ir robežas un tā nav visatļautība. Lai uzvarētu un panāktu savus mērķus, ir jācīnās “par”, nevis “pret”. Par ko cīnās Aldis Gobzems? Acīmredzot par varu, lai gan neprata sastādīt valdību un arī nevēlējās aizstāvēt tiesā “Maximas” traģēdijā cietušos.
Ārējā brīvība, ko tik ļoti vēlamies un pieprasām, ir tikai sākums ceļā uz patieso – iekšējo – brīvību. Tā izpaužas patstāvīgos spriedumos un rīcības izvēlē, neatkarīgi no citu viedokļiem un apgalvojumiem. Meklējot atbildes un patiesību, varam atklāt pavisam jaunu perspektīvu, citādāku nekā ierasts. Tāda iespēja rodas tagad, kad esam izmesti no komforta zonas, jūtamies ievainoti un izmisuši. Tieši tas ir īstais laiks pārmaiņām vispirms pašam sevī.
