Www.delfi.lv “Izpēta senas kulta vietas” (25.oktobrī). Ciniķis: Interesanti, par kādām kulta vietām jamie ņemas.
Www.delfi.lv
“Izpēta senas kulta vietas” (25.oktobrī)
Ciniķis: “Interesanti, par kādām kulta vietām jamie ņemas. Ja par tām, kurām krusts torņa galā, tad skaidrs – tās atrast ir iespējams, bet diez vai vajag šķērdēt Kultūrkapitāla naudu šādam pētījumam, kaut gan dažu labu interesantu informācijas graudu tur arī varētu salasīt. Ja šajā pētījumā ir runa par iespējamām senlatviešu kulta vietām, tad, manuprāt, šāds pētījums ir jākvalificē kā šarlatānisms, jo, lai atrastu kādu šādu kulta vietu, būtu jāveic dūšīgi izrakumi, jo pārsvarā šādas vietas varētu atrasties zem diezgan bieza augsnes slāņa, ja vien neatrodas kaut kādā alā vai tamlīdzīgā objektā, kas ir relatīvi viegli pieejams. Bet attiecīgi šādu objektu diezi’ vai Gulbenes rajonā varētu būt simtiem. Drusku nenopietni.”
Zigurds: “Kādam taču ir jāturpina Brastiņu Ernesta uzsāktais darbs. Piemēram, Cēsu rajonā seno kulta vietu, pilskalnu, upurakmeņu, svētkalnu, baznīckalnu ir ļoti daudz, gandrīz pie katrām mājām. Tā ir mūsu tautas tūkstošgadīgā senatne, kuru skolās nemāca, un tādēļ ir daudz nezinošu un nesaprotošu cilvēku, kuri raksta tādas atsauksmes.”
Ciniķis: “Neko nesaku par dažādu unikālu dabas objektu apzināšanu un izpēti, to tiešām mums ir daudz un vērtīgi, bet kulta lietas nu ir tā aiz ausīm pievilktas. Mož kāda apzinātā “kulta vieta” ir tā, kur mūsu senči kautai cūkai visnotaļ pragmatiski sānus svilināja. Bet tāpēc jau es esmu ciniķis, lai svētumu apšaubītu. Bez tam šim pasākumam, kā jau minēju, ir jābūt saistītam ar arheoloģiju, bet, ja šādi zinātniski pētījumi netiek izdarīti, tad tie ir kvalificējami, labākajā gadījumā, kā amatierisms.”
Jona: “Pirmkārt un galvenokārt – tās vietas ir pakalni. Speciāli uzbērti un īpatnēji orientēti (pēc Saules). Senās svētvietu SISTĒMAS, kas ir pa visu Baltiju. Ivara Vīka grāmatas, īpaši “Mūsu dižā senatne” (tāpat kā A.Grīna “Dvēseļu putenis”), KATRAM LATVIETIM ir obligātā literatūra!”
