“Ar prātu piedot ir vieglāk” 21.februārī Gocha: Precīzi – tikai tas ir ļoti grūti – visu laiku piedot no sirds!
Www.dzirkstele.lv
“Ar prātu piedot ir vieglāk” 21.februārī
Gocha: “Precīzi – tikai tas ir ļoti grūti – visu laiku piedot no sirds! Piedot, protams, vajag – bet visu laiku atrasties blakus cilvēkiem, kas tev dara pāri, un tāpēc visu laiku jāpiedod – tas tomēr ir grūti…”
“Par mata tiesu no nelaimes” 24.februārī
30.g.v.: “Arī mēs savā laikā tieši tāpat svinējām dzimšanas dienas, kad bijām 17 un 18 g. veci. Un īrējām pirtis un tika dzerts, un nekas ļauns nenotika. Vecākiem tādās ballītēs nav ko meklēt. Bet kādreiz tas tiek izdzīvots un cilvēki pieaug, daži kļūst saprātīgāki, bet daži ne. Diemžēl par piemēru tiek ņemti ne tikai vecāki, bet lielākā daļa pieaugušo. Pirtis lielāko tiesu agrāk vai vēlāk nodeg, bet vēl gan nav dzirdēts, ka tieši jaunieši būtu bijuši vainīgi.”
Jaunietis: “Esmu jaunietis, kas bija tajā pirtī. Un no visa, ko izlasīju, taisnību saskatīju ļoti maz. Jo tur nebija nekādas divas kastes degvīna (t. i., 40 pudeles) un bija jaunieši, kas ir vecāki par 13 – 14 gadiem, arī tajā skaitā tās mātes meita.”
30.g.v.: “Tanī rakstā jau arī pats par sevi saprotams, ka nekas ļauns nav noticis! Vienkārši dramatizēts tā, it kā pirts būtu jau degusi un māmiņa izglābusi jauniešus. Es būtu bijusi ļoti dusmīga, ja tādā ballītē mana māte būtu ieradusies, jo, mājās sēžot, iztēlojas visādus notikumus (varbūt filmas vēl saskatās).
“Pieminekļi nepieprasa, bet lūdz palīdzību” 28.februārī
Gocha: “Interesants raksts – rada klātbūtnes efektu. Nepamet romantiska sajūta, ka kopā ar autoru izstaigājām pamesto baznīcu.
Diemžēl tāds liktenis ir daudziem kultūras pieminekļiem, dažiem, protams, paveicās – tos atjauno. Bet baznīcām, pie kurām vairs nav draudzes, diemžēl tāds liktenis arī gaidāms.
