Gada drēgnākais gadalaiks kā arvien piedraud ar gripu un saaukstēšanos, tāpēc ir laiks stiprināt imunitāti un atcerēties pārbaudītus tautas līdzekļus.
Kusties un ēd!
Sezonas saslimšanu cēlonis ir arī tas, ka lielāko daļu laika ziemā pavadām telpās, ciešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, no kuriem saķert kādu infekciju ir pavisam viegli. Tāpēc arī tad, kad termometra stabiņš ir ap nulli vai zem tās, vajadzētu atrast motivāciju, lai pēc iespējas ilgāk pabūtu svaigā gaisā un izkustētos. Liela nozīme ir dzīvojamo un darba telpu biežai vēdināšanai, kas neļauj mikrobiem vairoties. Nostiprināt organismu palīdz arī rīta procedūra, kas ietver norīvēšanos ar mitru dvieli un kontrastdušu.
Ārsti atgādina, ka ziemā ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību pareizai ēšanai, jo labas imunitātes priekšnoteikums ir vesels kuņģa-zarnu trakts. Tajā rodas imunitāti radošas un ar slimībām cīnīties spējīgas šūnas, tāpēc pārtikai jābūt pilnvērtīgai un daudzveidīgai.
Ja tomēr gadījies saķert kādu sezonas kaiti, nav jāpaļaujas tikai uz aptieku. Bronhīta gadījumā ļoti ieteicams lietot kaltētu bumbieru novārījumu. Bumbierus aptuveni stundu vāra, tad novārījumam pievieno medu un ingveru. Daudzas saaukstēšanās slimības izdodas pievārēt ne vien ar ārstniecības augiem, bet arī ar parastiem, pārtikā lietojamiem augiem. Piemēram, bronhīta slimnieka stāvokli var izlabot, ēdot salātus no sarīvētiem rutkiem un burkāniem, kam pievieno vienu ēdamkaroti augu eļļas un divas ēdamkarotes krējuma. Kartupeļu biezenis, kas pagatavots, nežēlojot pienu, palīdz noņemt bronhīta spazmas. Tāpat auzu ķīselis ar pienu vai krējumu ir ļoti efektīvs bronhīta ārstēšanas līdzeklis. Dažs varbūt rauc degunu, bet gan auzu, gan miežu zupas, ķīseļi un putras jau izsenis atzīti par vērtīgiem palīgiem saaukstēšanās slimību aizdzīšanai.
Vīnogu sula lieti noder bronhiālās astmas gadījumā, un rācenis ir lielisks atkrēpošanās līdzeklis. Savukārt persikiem jebkurā veidā ir adaptogēna iedarbība: tie palīdz organismam pielāgoties ārējās vides nelabvēlīgajiem apstākļiem.
Ķer vietējos vitamīnus!
Zaļo lociņu salāti ar olu un krējumu ir brīnišķīgs ārstniecisks ēdiens akūtu elpceļu slimību, tostarp bronhītu un pneimoniju, slimniekiem.
Upenes un jāņogas lietojamas jebkurā veidā, ārstējot plaušu slimības. Tā kā šajās ogās ir ne tikai daudz C vitamīna, bet arī kālija, tās īpaši noderīgas ir slimniekiem, kuri sirgst ar sirdsdarbības traucējumiem, kas savukārt rodas plaušu slimību rezultātā. Daudz C vitamīna tāpat satur sarkanie pipari, cidonijas, kāposti un citi skābie dārzeņi.
Sasirdzis ķermenis būs pateicīgs par dzērveņu ķīseli ar pienu vai ar pasaldinātu krējumu. Šis ēdiens nekaitēs arī cilvēkiem, kuru kuņģī ir paaugstināts skābes daudzums.
Pneimoniju ārstēšanai par noderīgu atzīts kazeņu uzlējums un novārījums, savukārt ķirbja novārījums veicina slimnieka ķermeņa temperatūras pazemināšanos.
Svaiga biešu sula atveseļo asinis, stimulē aknu un kuņģa-zarnu trakta darbību. Nelielās devās tā ieteicama pret vispārēju nespēku un saaukstēšanās slimībām, bet kakla skalošana ar biešu sulu 5–6 reizes dienā veicina izdziedināšanos no angīnas. Pēdējais malks ir lēnām jānorij.
Lai no organisma izvadītu sadalījušos produktus, kas lielā daudzumā uzkrājušies slimošanas laikā, noderīgi ir svaigi āboli tukšā dūšā.
Ja ir mazasinība, jāparegulē vielmaiņa vai uz ādas parādās pumpas, kam neatrod iemeslu, noder pēc mielošanās ar meža zemenītēm neizmestie un izžāvētie kātiņi ar visām lapiņām un negatavajām odziņām. Meža zemeņu tējas garšu var bagātināt, pieliekot mārsilu vai upeņu lapiņu.
Tie, kuri vasarā salasījuši un izkaltējuši gaiļbiksīšu ziedus, var pagatavot smaržīgu un ar C vitamīnu bagātu tēju. Nepaslinkoji un, brienot pa pļavu, saplūci parastā pelašķa lakstu bunti? Malacis! Esi ieguvis sabiedroto veselības nostiprināšanai un klepus mazināšanai.
Ja nu neesat bijuši čaklākie zāļu tēju gādātāji, tagad ir iespēja iziet dārzā un saplūkt upeņu un aveņu zariņus, no kā pagatavot aromātisku un vērtīgu dzērienu.
Citrusaugļu uznāciens
Kad konservos un ledus kamerās ieglabātie pašmāju augļi un dārzeņi tādā agregātstāvoklī jau mazliet apnikuši, veikalā skats apstājas pie košo citrusaugļu grēdām. Apelsīnu pamatoti sauc par populārāko citrusaugli, jo saldie, oranžie apelsīnkoka augļi pasaulē tiek audzēti visvairāk. Gardais bumbulis ir bagāts ar A, B6 un B12, C un D vitamīnu, kā arī kalciju un magniju. Ķīnas medicīnā pret sausu klepu plaši izmanto apelsīnu sīrupu. Tā pagatavošanai apelsīnu sagriež ar visu mizu, pārber ar cukuru un vāra 30 minūtes. Lieto 1–2 ēdamkarotei dienā.
Lai veicinātu gremošanu, ieteicams tukšā dūšā neilgi pirms brokastīm apēst pektīnus saturošo apelsīnu: tas palīdz tikt galā ar gremošanas problēmām un izvadīt no organisma toksīnus. Ēst apelsīnu labāk, sadalot šķēlēs, griezt ar nazi nav vēlams. Ja patīkamāk ir iedzert apelsīna sulu, glāzi vēlams tukšot ne uzreiz, bet gan maziem malciņiem. Apelsīna sulu var droši lietot ūdens un tējas vietā saaukstēšanās gadījumos, tāpat arī lai aizsargātos no infekcijām. Oranžā brīnuma sula uzlabo redzi, dziedē smaganas, atjauno nervu sistēmu un stiprina asinsvadus. Kā deserts apelsīns ir vērtīgs ne ātrāk kā 30 minūtes pēc ēdienreizes. Tos gan nevajadzētu baudīt tieši pirms gulētiešanas – lai nenopelnītu grēmas kuņģī.
Jokojot par rasu sajaukšanos, antiglobālisti jaukto laulību pēcnācēju mēdz salīdzināt ar greipfrūtu, kas iegūts, krustojot pomelo un saldo apelsīnu. Subtropu zemēs audzētā citrusaugļu hibrīdsuga esot sākta rūpnieciski audzēt 19. gadsimta beigās Karību jūras reģionā. Smagas infekcijas gadījumā organismu uzturēt palīdz greipfrūtu sula, jo tajā ir daudz C vitamīna. Taču greipfrūta vai tā sulas lietošanas laikā jāizvairās uzņemt atsevišķus medikamentus, jo šī kombinācija var izraisīt nopietnas komplikācijas un pat nogalināt, paziņojuši kanādiešu zinātnieki. Viņi atklājuši: greipfrūts pārtrauc procesus, kuru laikā zarnās un aknās sadalās medikamentu sastāvdaļas. Tā kā strauji palielinājies to zāļu skaits, kas pret minēto augli ir īpaši jutīgas, pirms mēģināt augli savienot ar medikamentiem, der konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Medikamentu pretspēlētāji, izrādās, ir arī citi citrusaugļi, piemēram, laims, kā arī Seviļas apelsīni, ko nereti izmanto ievārījumu ražošanā.
Laba reputācija joprojām pavada citronu. Citronu sastāvā ir В1, В2, D un Р vitamīns, cukurs, organiskās skābes, daudz kālija un vislielākais citrīna daudzums no visiem zināmajiem augļiem. С vitamīns spēlē svarīgu lomu vielmaiņas procesā, veicina visu organisma audu barošanu un padara elastīgākas asinsvadu sīkās sieniņas. Angīnas sākumstadijā labi palīdz citrona, īpaši tā miziņas, košļāšana – tas dod iespēju ēteriskajām eļļām un citronskābei iedarboties uz iekaisušajām kakla gļotādām. Šī košļāšanas procedūra jāatkārto ik pēc 3 stundām.
Receptes
Ķiploku sviests
5 lielas ķiploka daiviņas saberž ar sāli un pievieno 100 g sviesta. Ķiploku sviests ir arī labs asinsvadu paplašinātājs.
Meža zemeņu lakstu tēja
Ņem 1 ēdamkaroti lakstu, aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 15–20 minūtes, visu lēnām izdzer. Pagatavo un lieto 2–3 reizes dienā pirms ēšanas.
Dziednieciskais citronūdens
Gripas gadījumā ir viegli no šī perfekti organismu sārminošā produkta pagatavot citronūdeni (1:1), tas veicina izsvīšanu un palīdz atbrīvoties no kaitīgajiem toksīniem. Lietojot dzērienu ikdienā, izmantojams salmiņš – lai nesabojātu zobu emalju!
Vai zināji?
◆ Mutes dobuma un kakla skalošana ar ūdens un medus šķidrumu likvidē mandeļu iekaisumu, kā arī attīra zobus, padarot tos baltākus.
◆ Ja aizsmacis kakls, 2 olu dzeltenumus pamatīgi saputo ar cukuru un pievieno sviestu. Lieto ēdienreižu starplaikos.
◆ Efektīvs baktericīds un mīkstinošs līdzeklis ir ķiploku sviests. Tas lietojams hronisku bronhītu, bronhoektātiskās astmas gadījumos.
◆ Taukos šķīstošie vitamīni ir K, E, D, A, tie uzkrājas rezervē taukaudos. Ūdenī šķīstošie vitamīni – C, P, B – rezervē neuzkrājas un ir jāuzņem ar uzturu katru dienu.
