Saskaņā
ar Eiropas Komisijas pētījumu “The future of work and youth”*,
kas tika publicēts pirms nedēļas, tuvākajā nākotnē 90%
profesiju pārstāvjiem būs nepieciešamas iemaņas darbā ar
digitālām tehnoloģijām, turklāt 82% jauniešu apgalvo, ka viņi
tam nav gatavi. “90% gadījumu pēc mācību iestāžu absolvēšanas
jaunajiem speciālistiem nav darba pieredzes specialitātē un
nepieciešamo iemaņu, taču pasaule tik strauji mainās, ka ir grūti
atrast darbam jau gatavus speciālistus. Racionālāk – pašiem
investēt viņu apmācībās,” stāsta Irina Mirošnika,
starptautiskā uzņēmuma IMMER Group prezidente.
Kādas
iemaņas ir nepieciešamas, lai iegūtu labu darbu? Saskaņā
ar Eiropas Komisijas datiem, jau pavisam drīz bez prasmēm strādāt
ar digitālajām tehnoloģijām nevarēs iztikt ne banku nozares
darbinieki, ne lauksaimnieki. Tajā pašā laikā 82% aptaujāto
jauniešu (no kuriem 86% – sievietes) atbildēja, ka, lai arī viņi
ir „digitālās” paaudzes pārstāvji, viņu prasmes neatbilst
laikmeta prasībām. Piemēram, inženieriem būs jāspēj attīstīt
pret klimatiskām izmaiņām noturīgus projektus ēkām un pat
veselām pilsētām, jo klimata pārmaiņu izraisītas dabas
katastrofas jau tagad ik gadu rada 250-300 miljardus ASV dolāru
lielus zaudējumus. Šādu speciālistu trūkst jau šodien, jo
globālās ekonomikas apstākļos katastrofa vienā valstī ietekmē
vairāku citu valstu patērētājus un darba tirgu. Ne mazāk svarīgs
ir radošums un spēja pielāgoties mainīgajai videi. Tādējādi,
saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, pateicoties procesu
automatizācijai, rutīna un monotonija uz visiem laikiem izzudīs no
darba ikdienas.
Pieredze
vairs nav svarīga. Pašreizējos
dinamiskos apstākļos darba devējiem ir jāvirzās no „gatavu”,
pieredzējušu speciālistu meklējumiem uz darbinieku apmācību.
“Tas, pirmkārt, ir saistīts ar to, ka jebkura nozare šobrīd
strauji mainās: pirms 30 gadiem mēs nevarējām iedomāties savu
dzīvi bez stacionārā telefona (kurš to izmanto šodien?), pirms
20 gadiem mēs nevarējām iedomāties darbu bez milzīga
skaitļošanas centra (kas tagad?), bet pirms 10 gadiem nevarējām
iedomāties, ka pastāvēs specialitāte “sociālo tīklu
speciālists”. Otrkārt, jauniešiem parasti nav pieredzes jomā,
kurā viņi ir ieguvuši specialitāti. „Eurostudent VI** pētījums
rāda, ka strādājošo studentu īpatsvars nepārtraukti pieaug –
pirms 10 gadiem darbu un studijas apvienoja 32% studentu, četrus
gadus vēlāk – jau 36%, savukārt pēdējā pētījuma ietvaros tika
konstatēts, ka strādā jau gandrīz puse studentu – 49%. Turklāt
lielākā daļa gadījumu ir nekvalificēts darbs,” stāsta Irina
Mirošnika.
Jauniešu
konkurētspējīgā priekšrocība ir prasme komunicēt, vēlme lauzt
stereotipus, kā arī tas, ka viņi neatzīst autoritātes.
Būtiskākās
īpašības, stājoties darbā, ir zinātkāre un vēlme mācīties,
entuziasms un “degošas acis”. ”Mēs pamanījām, ka,
jauniešiem piebiedrojoties kolektīvam, gados vecāki darbinieki
apgūst jaunas lietas, smeļas enerģiju. Jauniešu konkurētspējīgā
priekšrocība ir tas, ka viņi ir komunikabli, bet komunikācija
šodien ir patiesi efektīvs zināšanu apguves avots. Izmaiņas
skolas izglītības sistēmā Eiropā ir vērstas uz to, lai radītu
iespējas brīvai komunikācijai un apkārtējās pasaules
izzināšanai komandā. Arī darba devējiem ir jāņem vērā šī
tendence. Vēl viena jauno speciālistu priekšrocība – svaigs skats
uz esošām lietām. Viņi ir gatavi lauzt stereotipus un bieži
piedāvā inovatīvus risinājumus iesīkstējušām problēmām.
Visbeidzot, jaunieši neatzīst klasisko subordināciju, tāpēc
atklāti runā par to, kam viņi nepiekrīt un kas, viņu skatījumā,
darbojas nepietiekami labi. Tas sekmē biznesa attīstību,” saka
IMMER Group prezidente.
Nākotne
pieder uzņēmumiem, kas patstāvīgi apmāca darbiniekus. Eiropas
Komisijas dati liecina, ka klasiskā izglītība atpaliek no mūsdienu
pasaules prasībām. Savukārt neformālā izglītība, tostarp
uzņēmumu organizētās apmācības, tieši pretēji – kļūst
arvien populārāka, jo nodrošina praktiskas iemaņas. „Mēs esam
gatavi “paauklēties” ar jaunajiem speciālistiem, jo
zinām, ka iegūsim pozitīvu rezultātu. Investīcijas nekad nedod
ātru atdevi. Piemēram, nesen organizējām ekskursiju studentiem,
kas mācās poligrāfiju Rīgas Valsts tehnikumā. Mēs ar prieku
izrādījām ražotni, jo ceram, ka nākotnē kāds no viņiem kļūs
par mūsu komandas daļu,” saka I. Mirošnika.
“Ir ļoti svarīgi dalīties pieredzē! Piemēram, Ukrainā
jauniešu atlasi inženieru amatiem mēs sākam universitāšu
profilējošo fakultāšu otrajā un trešajā kursā, un pakāpeniski
audzinām domājošus speciālistus, ļaujot zināšanas pielietot
praksē. Bet diemžēl darba profesijas kļūst par lielu personāla
problēmu gan Ukrainā, gan Latvijā, jo tehnikumu prestižs ir ļoti
zems. Eurostudent VI pētījums*** rāda, ka tikai 13% studentu mācās
tehniskajās koledžās, savukārt bakalaura programmās – 59% un
maģistratūrā – 21%. Tā rezultātā mēs jau tagad saskaramies ar
personāla trūkumu, tāpēc darba specialitātēm mēs bieži
apmācām “no nulles”, kā tas pirms trīs gadiem notika
Ventspils ražotnē. Piemēram, Latvijas ražotnē ir viens brīvs
tehniskās pozīcijas amats, bet atrast šim amatam darbinieku ir
ārkārtīgi grūti: citos Ventspils uzņēmumos šādu speciālistu
nav.”
