Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju
atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās
vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis
atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – 16,4% vēlētāju.
Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet
partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 6,24% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34%, tuvu 5% robežai ir arī
Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, taču šīs
partijas mandātus EP neiegūs.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete
(JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle
(VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana
Ždanoka (LKS).
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) līdz mandātam EP ir pietrūkušas
aptuveni 610 balsis, liecina aģentūras LETA aprēķini. ZZS EP vēlēšanās
saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, tomēr tas neļāva partijai tikt pie EP
deputātu mandātiem. Par partiju nobalsoja 25 252 vēlētāji, bet mandāta
“atņemšanai” no VL-TB/LNNK pietrūka aptuveni 610 balsis.
Latvijas Reģionu apvienībai, kura nepārvarēja 5% barjeru,
pretendēšanai uz kādu vietu EP pietrūka nepilnas 2300 balsis, JV
pretendēšanai uz trešo mandātu EP pietrūka nedaudz vairāk kā 5100
balsis, savukārt vēl ap 5300 balsis EP deputāta mandāta iegūšanai
pietrūka Jaunajai konservatīvajai partijai, kura arī nepārvarēja 5%
barjeru.
EP vēlēšanās visvairāk plusu saņēmis “Jaunās Vienotības” līderis
Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu – viņa partijas biedrs Kārlis
Šadurskis, liecina CVK publicētie EP vēlēšanu provizoriskie rezultāti.
88 959 vēlētāji vēlēšanu biļetenā Dombrovskim pievilka plusus, bet 2570
viņu svītroja. Savukārt Šadurski svītroja 24 357 vēlētāju, bet plusus
lika 13 161 vēlētājs. EP ievēlētā Sandra Kalniete (JV) saņēma 60 338
plusus un tika svītrota 6993 reizes.
No “Saskaņas” visvairāk plusu – 69 139 – saņēma tās līderis Nils
Ušakovs, kurš vienlaikus tika svītrots vien 1812 reizes. No “Saskaņas”
EP ievēlētais Andris Ameriks saņēma 19 041 plusu un bija visvairāk
svītrotais “Saskaņas” EP kandidāts, saņemot 3623 svītrojumus. Lai arī
tika pieļauts, ka Ameriku varētu apsteigt Regīna Ločmele-Luņova, viņai
līdz vietai EP pietrūka vairāk nekā 10 000 vēlētāju atbalsts.
No nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
visvairāk plusus – 54 883 – saņēma tās līderis Roberts Zīle, kurš tika
svītros 1870 reizes. Savukārt EP ievēlētā Dace Melbārde saņēma 15 399
plusus, kā arī tika svītrota 7626 reizes. No šī politiskā spēka
visvairāk svītrojumu – 8694 – saņēma Ansis Pūpols, kurš vienlaikus
saņēma 12 519 plusus.
No “Attīstībai/Par!” EP ievēlētais Ivars Ijabs saņēma 34 394 plusus
un tika svītrots 2441 reizi. No šī politiskā spēka visvairāk svītrojumu –
6435 – saņēma Jeļena Jesajana iepretim 937 plusiem. Savukārt no
“Latvijas Krievu savienības” EP ievēlētā Tatjana Ždanoka saņēma 18 098
plusus un 739 svītrojumus. No šī politiskā spēka visvairāk svītrota –
1006 reizes – Ludmila Ušakova.
EP vēlēšanu galīgos rezultātus CVK plāno apstiprināt divu nedēļu
laikā, šonakt pēc provizorisko rezultātu publiskošanas preses konferencē
pavēstīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. CVK vadītāja skaidroja,
ka galīgie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti pēc tam, kad būs saņemti
vēlēšanu komisiju protokoli un tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes.
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija “Vienotība”, kuras
rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19%
balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” –
13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva
četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa
vienai.
