Šodien, 14. novembrī Strasbūrā,
Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja savu nostāju par Eiropas Savienības
daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam.
EP budžeta komitejas deputāte Inese
Vaidere (ETP frakcija) skaidro: “Ir izdevies panākt vienošanos starp
visām politiskajām grupām, kas vien jau ir sasniegums. Svarīgi ir
saprast, ka mēs nerunājam tikai par budžetu. Tas
ir ļoti politisks ziņojums, kurš ietver visas ES programmas un
politikas jomas. Tāpēc ir pašsaprotami, ka dalībvalstis savā starpā
mēģinās šo kūku sadalīt ar domu, kā tikt pie lielāka kumosiņa.
Viennozīmīgi varu teikt, ka Eiropas Parlaments šobrīd ir dinamiskākais
spēlētājs sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu finansējumu pēc
2020. gada.”
Šī gada 2. maijā Eiropas Komisija
(EK) nāca klajā ar priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS)
2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu. EP ir
izstrādājis trīs rezolūcijas šajā sakarā. 14. martā
deputāti atbalstīja rezolūciju, kas ieskicēja EP pamatnostādnes, 30.
maija rezolūcija ietver jau konkrētu EP redzējumu par ES programmu
sadalījumu un to lielumu. Savukārt, šodienas rezolūcijā ir iekļauti
skaitļi 2018. gada cenās, lai atvieglotu salīdzinājumus
starp programmu finansējumiem šī brīža un nākamā daudzgadu budžetā.
Inese Vaidere uzsver: “Mums ir
svarīgi trīs pamatprincipi, kuri ir nemainīgi kopš Eiropas Parlaments
pauda savu pirmo reakciju. Pirmkārt, kohēzijas un lauksaimniecības
politikas finansējuma saglabāšana vismaz tādā pašā
līmenī, kā tas ir šobrīd. Būtu ļoti netaisnīgi samazināt šo līdzekļu
pieejamību tām valstīm, piemēram, Latvijai, kurām iekšzemes kopprodukts
un tiešmaksājumi vēl atpaliek no Eiropas Savienības vidējā. Otrkārt,
tādām programmām kā Erasmus+ un Apvārsnis viennozīmīgi
ir jāpieaug. No tām ir atkarīga Eiropas konkurētspēja, iespējas
jauniešiem, mūsu zinātnes un inovāciju sasniegumi nākotnē. Treškārt, ir
jāatrod līdzekļi jaunu jomu finansēšanai. Tādām jomām kā drošība un
robežu stiprināšana, vairs nav šaubu, ka risinājums
ir rodams tikai Eiropas līmenī. Attiecīgi esam stingri savā nostājā, ka
dalībvalstu iemaksas ir jāpalielina līdz 1.3% no nacionālā kopienākuma.
Nav cita efektīva veida, kā pēc Breksita īstenot visas Eiropas kopīgās
programmas, dramatiski nesamazinot to finansējumu”.
Par to kāds galarezultātā
izskatīsies ES daudzgadu budžets 2021. – 2027. gadam, tālāk spriedīs
dalībvalstis. Eiropas Parlaments un Komisija ir ieinteresētas panākt
vienošanos līdz nākamā gada EP vēlēšanām, kuras notiks 2019.
gada maijā.
