EP
deputāti aicina Komisiju pastiprināt ES apputeksnētāju
iniciatīvas pasākumus un nākt klajā ar jaunām ierosmēm bišu un
citu apputeksnētāju aizsardzībai. Trešdien
pieņemtajā rezolūcijā Parlaments atzinīgi vērtē ES
apputeksnētāju iniciatīvu, taču uzsver, ka pašreizējā
redakcijā tā nespēj aizsargāt bites un citus apputeksnētājus no
daudziem iznīkšanas cēloņiem, tostarp no intensīvas
lauksaimniecības prakses, pesticīdiem, klimata pārmaiņām, zemes
izmantošanas maiņas un invazīvām sugām.
Tā
kā apputeksnētāji ir vajadzīgi bioloģiskajai daudzveidībai,
lauksaimniecībai un daudzu augu sugu pavairošanai, EP deputāti
mudina Komisiju iesniegt pilna mēroga rīcības programmu,
nodrošinot arī pietiekamus resursus tās īstenošanai.
Jāmazina
pesticīdu lietošana
Lai
turpinātu mazināt pesticīdu atlieku daudzumu bišu dzīvotnēs,
pesticīdu un minerālmēslu lietošanas samazināšanai jākļūst
par vienu no galvenajiem nākamās kopējās lauksaimniecības
politikas (KLP) mērķiem, saka EP deputāti.
Viņi
arī prasa, lai, pārskatot Direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu
izmantošanu, tiktu iekļauti obligāti ES mēroga mērķi pesticīdu
samazināšanai. Visbeidzot,
Parlaments pieprasa vairāk līdzekļu, lai atbalstītu bišu skaita
samazināšanās cēloņu izpēti un lai aizsargātu apputeksnētāju
sugu daudzveidību
Vispārīga
informācija
Eiropas Savienība 2018. gada
aprīlī vienojās pilnībā aizliegt imidakloprīda, klotianidīna
un tiametoksama, kas pazīstami kā neonikotinoīdi, izmantošanu
ārpus telpām. Tomēr vairākas dalībvalstis paziņojušas par
ārkārtas izņēmumiem attiecībā uz to izmantošanu savā
teritorijā.
Pēc Parlamenta un Padomes aicinājumiem
rīkoties, lai aizsargātu bites un citus apputeksnētājus, Komisija
2018. gada 1. jūnijā iesniedza savu paziņojumu par ES
apputeksnētāju iniciatīvu.
Saskaņā ar
Komisijas teikto, aptuveni 84% kultūraugu sugu un 78% savvaļas
ziedu sugu ES ir vismaz daļēji atkarīgas no dzīvnieku veiktas
apputeksnēšanas. ES ikgadējās lauksaimniecības produkcija
gandrīz 15 miljardiem eiro vērtībā ir tieši saistīta ar kukaiņu
veikto apputeksnēšanu.
