Patlaban ir saskaitītas nodotās balsis teju
visos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos, un vislielāko atbalstu
– ap 26,2% – saņēmusi “Jaunā Vienotība” (JV), liecina aģentūras LETA
rīcībā esošā informācija.
Pašlaik nav apkopoti rezultāti par ļoti mazu daļu balsu – daļu ārzemju iecirkņu un pa pastu nodotās balsis.
Par “Saskaņu” nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo
apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – ap
16,4% vēlētāju.
Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet
partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,34% vēlētāju atbalstu, taču
varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu
apvienība un Jaunā konservatīvā partija.
Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra
Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle
(VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana
Ždanoka (LKS).
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija “Vienotība”, kuras
rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19%
balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” –
13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva
četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa
vienai.
Kā ziņots, sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas, kurās nobalsojuši kopumā 464 020 cilvēki
jeb 32,86% no kopējā vēlētāju skaita. EP vēlēšanās aktīvākie vēlētāji bijuši Rīgā, bet neaktīvākie –
Latgalē.
Vēlēšanu rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz
pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās Eiropas Savienības
dalībvalstīs.
