Aizvadītajās Eiropas Parlamenta (EP)
vēlēšanās provizoriskie aktivitātes dati liecina, ka latviešu vēlētāji
bijuši aktīvāki, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas
(CVK) sekretārs Ritvars Eglājs, kurš gan pauda savu privāto
cilvēkģeogrāfijas speciālista viedokli.
Eglājs norādīja, ka oficiālie vēlēšanu un arī aktivitātes rezultāti
būs zināmi pēc pusnakts, bet patlaban provizoriskie rezultāti liecina,
ka aktivitāte visaugstākā bijusi Rīgas centrālajos vēlēšanu iecirkņos,
kas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki aktīvi izmantojuši iespēju
trešdien un piektdienas pēcpusdienā nobalsot sev ērtākajā iecirknī.
“Piemēram, iecirkņos Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Kongresu namā, kā arī
lielveikalā “Spice” aktivitāte sasniegusi divas trešdaļas no
balsstiesīgajiem. Tāds pats līmenis sasniegts arī atsevišķos latviskākos
Rīgas rajonos, piemēram, trīs iecirkņos Teikā un vienā iecirknī
Vecāķos,” sacīja Eglājs.
Viņš piebilda, ka tajos Rīgas rajonos, kur vairums iedzīvotāju ģimenē
runā krievu valodā, aktivitāte bijusi zemāka, piemēram, zem 30% tā
bijusi Daugavgrīvā, Ķengaraga tālākajā galā ap Šķirotavu, Maskavas
priekšpilsētā starp dzelzceļu un Daugavu. “Tikmēr Pļavniekos aktivitāte
bijusi starp 32% un 36% un, iespējams, ka aktivitāti ietekmējuši ne
tikai kulturāli-etniskie, bet arī turības un sociālie aspekti,” sacīja
Eglājs.
Eksperts piebilda, ka līdzīgas tendences novērotas arī ārpus Rīgas,
piemēram, Jūrmalā vidējā aktivitāte bijusi tuvu pie 40%, bet Kauguros –
ap 30%. Alūksnes novadā zemākā aktivitāte – 18% – bijusi Pededzes
pagastā, kurā ir visvairāk krievvalodīgo. Aglonas novadā aktivitāte
Aglonas pagastā, kurā ir vairāk latviski runājošo, bijusi augstāka nekā
pārējos trīs novada pārsvarā krievvalodīgajos pagastos. Arī Krāslavas
novadā augstākā aktivitāte bijusi latviskākajā – Aulejas – pagastā.
“Protams, jāņem vērā tas, ka citos iecirkņos balsojušie ir mainījuši
aktivitātes rādītājus par labu tiem iecirkņiem, kuros viņi ir
nobalsojuši, taču kopējā tendence ir iezīmējusies,” sacīja Eglājs.
Viņš piebilda, ka aktivitātes rādītāji atspoguļo arī iekšējās
migrācijas tendences, jo iezīmējas augstākas aktivitātes tendences
Vidzemes novadu lokā ap Rīgu. “Lai gan cilvēkam, mainot dzīvesvietu, ir
pienākums par to paziņot, tomēr ne visi to dara, tāpēc, piemēram, valsts
dienvidaustrumos joprojām deklarēto iedzīvotāju varētu būt līdz pat
ceturtdaļai vairāk nekā reāli dzīvojošo skaits,” skaidroja Eglājs.
EP vēlēšanās sestdien kopumā nobalsojuši 473 095 jeb 33,51% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK dati plkst.4 svētdienas rītā.
