20.
maijā plkst. 17.00 – piecas dienas pirms Eiropas vēlēšanām –
Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvāris 28, Rīga, 1. stāvs)
pasākumā “Ne-politisks Eiropas vēlēšanu ceļvedis” ikvienam
būs iespēja satikt ekspertus, iegūt praktisku informāciju un
saņemt atbildes uz jautājumiem par Eiropas Parlamentu un vēlēšanu
norisi.
Kristīne
BĒRZIŅA, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja,
informēs par Eiropas Parlamenta vēlēšanu praktisko norisi –
kur, kad un kā varēs balsot?
Piemēram,
trīs dienas pirms Eiropas vēlēšanām (22. – 24. maijā)
noteiktos laikos varēs balsot savā vai pirmo reizi pilotprojekta
ietvaros – arī citā vēlēšanu iecirknī, ja starp vēlētāja
iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balso, būs iespējama saziņa
tiešsaistē. Savukārt vēlēšanu dienā (25. maijā) jābalso
tikai konkrētā – savā – vēlēšanu iecirknī. Līdzi jāņem
pase vai personas apliecība.
K.
Bērziņa arī stāstīs, kā skaitīs balsis un noskaidros
rezultātus, kā noteiks, cik un kuri kandidāti iegūs 8 deputātu
vietas?
Iveta
KAŽOKA,
sabiedriskās
politikas centra PROVIDUS direktore un pētniece,
stāstīs, kādi ir biežākie pārpratumi par
Eiropas Parlamentu. Kādēļ nevar teikt, ka Eiropas Parlaments ir ES
Saeima? Kādos jautājumos Eiropas Parlamenta darbs būtiski
atšķiras? Kādus lēmumus Eiropas Parlaments var ietekmēt, kādus
– ne sevišķi?
Viņa
arī skaidros, kādēļ deputātam Eiropas Parlamentā ir
vajadzīgas citas īpašības un prasmes, nekā strādājot Latvijas
politikā. Diskutēsim, ko strādīgs un zinošs Eiropas Parlamenta
deputāts var izdarīt 5 gadu laikā un kas nosaka deputāta ietekmi
Eiropas Parlamentā.
Noslēgumā
I. Kažoka ieteiks resursus un rīkus, kas ļauj izvērtēt
kandidātus un partiju piedāvājumu vēlēšanām, kā arī stāstīs
par vēlētāju gaidām.
Vietu
skaits ir ierobežots, tāpēc jāpiesakās iepriekš:
https://forms.gle/tRVyACuaWWpgU9ow8.
Pasākumi
ES mājā ir bezmaksas.
Pasākumu
būs iespējams skatīties arī tiešraidē www.esmaja.lv
un ES mājas Facebook lapā: https://www.facebook.com/esmajalv/.
Par
Eiropas vēlēšanām 2019
Šogad
noslēgsies šī Eiropas Parlamenta sasaukuma 5 gadu pilnvaru
termiņš. Pašlaik un arī pēc vēlēšanām EP strādās 8
deputāti no Latvijas. Parasti deputāti pievienojas kādai no
Eiropas līmeņa politiskajām grupām.
Par
likumdošanas
procesu Eiropas Savienībā
Eiropas
Parlaments (EP) un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras pašlaik
– 2019. gada pirmajā pusē – vada
Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem
ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā,
transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc
tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā
līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas
Komisija ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas
Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai
atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas
priekšlikumus.
