Pēdējā
laikā sabiedrībā aktīvi tiek diskutēts par pieminekļa izveidi
Rīgā, Neatkarības laukumā. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāte
Prof. Inese Vaidere ir nosūtījusi vēstuli Rīgas domes pieminekļu
padomei un tās priekšsēdētājam Ojāram Spārītim ar aicinājumu
šajā laukumā izveidot pieminekli latviešu brīvības cīnītājam
un PSRS disidentam Gunāram Astram.
Gunārs
Astra bija Latvijas patriots ne tikai vārdos, bet arī darbos. Viņš
cīnījās par neatkarīgu Latviju laikā, kad lielākā daļa
sabiedrības baidījās par to pat skaļi runāt. 1961. gadā Gunārs
Astra tika pirmo reizi apcietināts un notiesāts ‘’par nodevību
un spiegošanu pret PSRS.’’ Viņam tikai piespriests 15 gadus
ilgs cietumsods. Izcietis cietumsodu, Gunārs Astra atgriezās
Latvijā un kvēli turpināja aizstāvēt savus principus. 1983. gadā
viņš vēlreiz tika notiesāts par pretpadomju darbību, kā arī
atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu.
Tiesā Gunārs Astra teica
savu ‘’pēdējo vārdu’’: ‘’Es ticu, ka šis laiks
izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un
elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un
pārcietīs arī šo tumšo laiku.’’
Eiropas
Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsver:
‘’Pieminekļa
izveide Gunāram Astram būtu lielisks veids, kā novērtēt viņa
ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī apliecināt
to, ka Gunāram Astram bija taisnība – ļaunais murgs ir izgaisis.
Uzskatu, ka nav piemērotākas kandidatūras pieminekļa izveidei
Neatkarības laukumā. Gunārs Astra bija dedzīgs Latvijas
neatkarības aizstāvis un viens no pirmajiem latviešiem, kas
publiski iestājās pret PSRS režīmu. Viņa nesalaužamā ticība
neatkarīgas Latvijas atdzimšanai iedvesmoja arī citus cilvēkus
Latvijā ticēt, ka okupācijas režīmam pienāks beigas. Atzīmēšu
arī to, ka savulaik, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā,
Gunārs Astra bija viens no nominantiem Saharova balvai par domas
brīvību.
Deputāte
ir aicinājusi Rīgas domes pieminekļu padomi iespējami
ātri izskatīt ideju par pieminekļa izveidi Gunāram Astram, kā
arī virzīt to, jo viņa devums mūsu valstij ir nenovērtējams un
to nedrīkst ļaut aizmirst arī nākamajām paaudzēm.
