Brisele, 14.janvāris. Šodien Eiropas Parlamentā (EP) turpinās eirokomisāru kandidātu noklausīšanas un iztaujāšana. Viens no pieprasītakajiem komisāra portfeļiem, ko vēlējās iegūt vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, bija enerģētika, ko līdz šim Eiropas Komisijā pārraudzīja Latvijas pārstāvis Andris Piebalgs. Patlaban uz šo amatu pretendē Vācijas virzītais kandidāts Ginters Otingers, kuram šodien trīs stundu garumā bija jāatbild uz eiroparlamentāriešu jautājumiem.
Atbildot uz EP deputāta Krišjāņa Kariņa (Jaunais Laiks, Eiropas Tautas partijas grupa) jautājumu par atsevišķu Eiropas dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas enerģijas tirgu izolētības mazināšanu, apliecināja, ka ES jāveido iekšējie Eiropas enerģētikas tīkli, kas jāatbalsta gan tehniski, gan ekonomiski.
K Kariņš uzsver, ka ir saņemta komisāra kandidāta apņemšanās pievienot Baltijas valstu gāzes un elektrības tīklus kopējiem Eiropas Savienības tīkliem. G.Otingera atbilde liecina, ka nākotnē Latvija var rēķināties ar atbalstu jaunu enerģētikas infrastruktūras objektu celtniecībā, kas mazinātu atkarību no gāzes piegādēm no Krievijas un ļautu izvairīties no straujiem gāzes cenu pieaugumiem, kas savukārt liek Latvijas iedzīvotajiem maksāt dārgāk nekā daudzās citās ES valstīs.
Savā jautājumā K. Kariņš norādīja, ka viens no ES pamatprincipiem ir atvērts un funkcionējošs iekšējais tirgus. Enerģētikas jomā ES ir izteikti svarīga enerģijas piegādes drošība. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt piegādes drošību, ir vewicināt brīva enerģētikas tirgus funkcionēšanu. Tomēr ES joprojām pastāv vairākas “enerģētikas salas”, kas ir reāli izolētas no kopējiem ES enerģētikas tīkliem. K. Kariņš komisāra kanditāta nokluasīšanās laikā uzsvēra, ka ,piemēram, Baltijas valstis ir 100% izolētas gāzes sektorā un gandrīz pilnībā izolētas no kopējiem elektroenerģijas tīkliem.
Patlaban notiek visu 26 komisāru kandidātu iztaujāšanas, bet 26.janvārī paredzēts EP balsojums par visu jauno Eiropas Komisijas sastāvu.
Kariņš Eiropas Parlamentā darbojas Rūpniecības pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetārajā komitejā, kā arī Finanšu un ekonomikas krīzes īpašajā komitejā.
