Otrdiena, 16. decembris
Alvīne
weather-icon
+6° C, vējš 1.79 m/s, R-DR vēja virziens

Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 4. darba gadu, strādājot Eiropas Parlamenta komitejās

Eiropas
Parlamenta birojs Latvijā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta (EP)
deputātiem sagatavojis tradicionālo atskaiti par nozīmīgākajiem
paveiktajiem darbiem EP komitejās, kurās viņi strādā. Atskaites
periods ir šī (astotā) EP sasaukuma 4. gads. EP deputāti arī
norādījuši, ko viņu padarītais dos Latvijai.


Lūk,
EP deputātu atskaites par darbu Eiropas Parlamentā pirmajā,
otrajā
un trešajā
gadā.

!
Nākamgad noslēgsies šī EP sasaukuma 5 gadu pilnvaru termiņš.
Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Latvijā notiks 2019. gada 25. maijā.

IEPLĀNO! www.soreizesbalsosu.eu
#EE2019

Patlaban
Eiropas Parlamentā ir 25
komitejas
: 22 pastāvīgās
un 3 īpaši izveidotās: īpašā komiteja finanšu noziegumu,
izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas
jautājumos (TAX3), īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR) un
īpašā komiteja pesticīdu atļaušanas jautājumos (PEST).
Latvijas 8 eiroparlamentārieši strādā 14 no tām.

Sandra
Kalniete,
EP
Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI)
komiteja

Veikums:
Izstrādāja
lielākās EP politiskās grupas (Eiropas Tautas partija
(Kristīgie demokrāti)/ETP (EPP)) politiku ES attiecībām ar
Krieviju, vada analoģiska EP ziņojuma izstrādi. Kā ETP/EPP
viceprezidente piedalījās politiskās grupas politikas
stratēģijas veidošanā. Atbalstīja Eiropas līmeņa
risinājumus aizsardzībai pret hibrīdapdraudējumiem,
dezinformāciju un Kremļa propagandu. Aizstāvēja baltiešu un
Polijas EP deputātu pozīcijas Kopīgās lauksaimniecības
politikas priekšlikumā 2021.-2027. gadam.

Ieguvumi
Latvijai:

Lielāka
stabilitāte mūsu reģionā. Lielāka Latvijas ietekme uz Eiropas
līmeņa lēmumiem. Lielāka noturība pret hibrīddraudiem un
populismu. Ierobežota negatīvā ietekme uz atbalstu
lauksaimniekiem.

Krišjānis
Kariņš,
EP
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas
un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu
noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu
apiešanas jautājumos (TAX3)

Veikums:
Sagatavots un
pieņemts Eiropas likums nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu
legalizācijas ierobežošanai.
Panākts EP
atbalsts likumiem par ES elektrības tirgu nākotnē, kas paredz
atteikšanos no subsīdijām ražotājiem. Izcīnīts atbalsts EP
komitejā grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nostiprinātu
konkurenci un kavētu “Nord Stream 2” projekta īstenošanu.
Nostiprināta BEREC* biroja mītnes vieta Rīgā, pilnveidota
konkurence un ES telekomunikāciju tirgus uzraudzība. Iestājies
par lielāku finansējumu zinātnei, iesniedzot likuma grozījumus,
kas paredzētu ģeogrāfiski sabalansētu finansējuma
piešķiršanu.

Ieguvumi
Latvijai:
Ierobežota
naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana, izgaismoti
patiesā labuma guvēji uzņēmumiem un trastiem. Veicināta
konkurence enerģētikā, lai nodrošinātu patērētājiem
iespējami zemākas energoresursu cenas. Stiprināta Latvijas loma
Eiropas Savienības (ES) institūcijās lēmumu pieņemšanā.
Uzlabota ekonomikas konkurētspēja un godīga uzņēmējdarbības
vide. Lielāks finansējums Latvijas tautsaimniecības un zinātnes
attīstībai nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā.

Andrejs
Mamikins,
EP
Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu
(LIBE) komiteja

Veikums:
Iestājās
par jaunu likumdošanas instrumentu stabilitātes un miera
veicināšanai. Aktualizēja bezpilsonības problēmu ES. Vadīja
EP-Baltkrievijas delegāciju.

Ieguvumi
Latvijai:
Iespēja
ES finansēt pretterorisma militārās un speciālo dienestu
aktivitātes jaunattīstības valstīs. Notikusi
apvienotā Pilsoņu
brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE)
un Lūgumrakstu (PETI) komiteju diskusija par šo jautājumu.
Stiprinātas ES un Baltkrievijas diplomātiskās attiecības.

Miroslavs
Mitrofanovs
,
EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu
(PETI) komiteja

Veikums:
Strādāja
pie direktīvas par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām.
Izstrādāja rekomendācijas darba un privātās dzīves
līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidei.
Izstrādāja ieteikumus ES Padomes lēmumam par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

Ieguvumi
Latvijai:
Paaugstināta
personu ar invaliditāti vai ar funkcionāliem ierobežojumiem
pārvietošanās brīvība un socializācijas līmenis. Iespēja
doties “aprūpes atvaļinājumā”, kad ģimenes loceklim vai
partnerim nepieciešama aprūpe. Netiks
paaugstināts pensionēšanas vecums, bet būs jāizstrādā
aktīvās pensionēšanas stratēģijas. Garantētas strādājošo
personu tiesības uz cienīgo atalgojumu. Programmas bezdarba
pārvarēšanai izstrādās, ievērojot jauno nodarbinātības
formu prasības un jaunās ekonomikas nozares, arī “zaļo
ekonomiku”.

Artis
Pabriks,
EP
Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību,
tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja, un īpašā komiteja
terorisma jautājumos (TERR)

Veikums:
TERR
komitejas ziņojumā iekļauts deputāta priekšlikums veidot ES
anti-radikalizācijas ekselences centru. Aktīvi strādāja pie
minoritāšu jautājumiem LIBE un PETI komitejās, aizstāvot
Latvijas intereses. Atbalstījis vairākus nozīmīgus
tirdzniecības līgumus, piemēram, ar Japānu un Singapūru, un
sarunu uzsākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Strādāja pie
Eiropas robežu stiprināšanas un vispārējās drošības
uzlabošanas.

Ieguvumi
Latvijai:
Arī
Latvijas eksperti varēs iegūt papildu zināšanas par
radikalizācijas novēršanu. Atspēkoti
nepatiesi
apvainojumi par nepilsoņu un minoritāšu jautājumiem Baltijas
valstīs. Jaunas iespējas Latvijas eksportētajiem. Drošākas ES
ārējās robežas.

Inese
Vaidere,
EP
Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības
(IMCO) komiteja

Veikums:
Strādāja
pie 2021.-2027. gada ES daudzgadu budžeta plānošanas, īpaši
finansējuma reģionāliem infrastruktūras projektiem. Atbildīgā
EP ziņotāja par Solidaritātes fonda 1,17 milj. eiro piešķiršanu
Latvijai 2017. gada plūdu seku likvidācijai. Virzīja
pozīciju par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu
ES. Turpina strādāt pie produktu kvalitātes atšķirību
novēršanas Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgos. Pagarināja
pilotprojektu Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas
stiprināšanai un cīņai pret viltus ziņām.

Ieguvumi
Latvijai:
Centieni
panākt, lai nesamazinās maksājumi
Latvijas kohēzijas politikai un lauksaimniecības nozarei.
Piešķirti
papildu līdzekļi
plūdu skartajiem rajoniem. Zemākas
transporta izmaksas, videi draudzīgākas tehnoloģijas,
konkurence pasaules tirgū. Nākotnē
Rietumeiropai
līdzvērtīgas kvalitātes produkti Latvijas iedzīvotājiem.
Viltus ziņu atpazīšana un novēršana virzīta par Eiropas
līmeņa prioritāti.

Roberts
Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā
(ECON) komiteja, un
īpašā
komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu
maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3)

Veikums:
Viceprezidents
trešajā lielākajā EP politiskajā grupā (Eiropas Konservatīvo
un reformistu grupa (ECR)). TAX3 Priekšsēdētāja pirmais
vietnieks un ēnu ziņotājs komitejas darba gala ziņojumam. EP
atbildīgais deputāts tiesību akta priekšlikumam par
administratīvu sadarbību PVN jomā, kā arī tiesību akta
priekšlikumam saistībā ar piekļuvi starptautiskajam autobusu
pārvadājumu tirgum. Atbildīgais
EP ziņotājs atzinumam par ietvaru ārvalstu tiešo investīciju
izvērtēšanai Eiropas Savienībā.

Ieguvumi
Latvijai:
Spēcīgāka
Latvijas interešu pārstāvība dažādos jautājumos, pārstāvot
ECR Eiropas Parlamenta vadības sanāksmēs un debatēs.
Tiesiskuma un godīgas konkurences stiprināšana starp
dalībvalstīm, lai, piemēram, nezināmas izcelsmes nauda
“nenosēstos” citās dalībvalstīs, līdzīgi, kā notika
Latvijā. Atbalsts cīņai ar pārrobežu PVN krāpniecību, arī
saistībā ar lietotajiem auto un PVN karuseļa shēmām. Virzība
uz patiesi vienotu un atvērtu ES pasažieru pārvadājumu tirgu.
Labāka autobusu pārvadājumu pakalpojumu pieejamība un
kvalitāte.

Avots:
Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu sniegtā informācija

EP
deputāte Iveta Grigule informāciju nesniedza

*BEREC
– Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde

Likumdošanas process ES:


Eiropas
Parlaments un ES Padome (dalībvalstis, dalībvalstu ministri), kuras
darbu 2018. gada otrajā pusē vada Austrija (2015. gada pirmajā
pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās.
Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem.
Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem.

Lai
arī Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, Eiropas
Parlaments var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un
prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.