„Es izturos diezgan ironiski pret Latvijas tēla spodrināšanas programmām. Ir bijušas stratēģijas un pētījumi, kas maksājuši lielu naudu, vairākkārt esam aplaimoti ar ziņu, ka beidzot ir skaidrs, kā Latvija pasniegsim ārzemēs.
Bet man, strādājot ārzemēs, ir skaidrs, ka tiem mazajiem virmojumiem, kas mums šķiet kā divpadsmit baļļu stipri vētras viļņi, citur nav nekādu seku. Nauda nav jāiegulda mākslīgi radītos tēlos un konceptos, bet gan tajās jomās, kas patiešām nodrošina pozitīvu tēlu. Un pirmkārt tā ir cīņa pret korupciju,” savā darba vietā Eiropas Parlamentā Briselē esmaja.lv norādīja S. Kalniete.
„Augstais korupcijas līmenis ir visnožēlojamākais, ko par Latviju var šobrīd pateikt. Jācīnās par to, lai Latvijā konkursos uzvarētu labākais, nevis savējais, jo tas ir mūsu valsts attīstības nākotnes jautājums. Pretējā gadījumā cilvēki nesaņem labāko, un tā ir jebkurā jomā. Ir jāiegulda politiskajā stabilitātē, mums ir jāieskatās ļoti vērīgi savā konstitūcijā, kādēļ Latvija sirgst no hroniskas politiskas nestabilitātes,” pauda S. Kalniete. „Ir vēl daudzas jomas, kas radīs pozitīvu Latvijas tēlu tad, ja tiks īstenotas, un nebūs jādomā par mākslīgiem plīvuriem un mežģīnēm, ko piekārt priekšā,” norādīja deputāte.
Izmaiņām konstitūcijā gājušas cauri daudzas Eiropas valstis, arī Francija, uz kuras konstitūciju balstās Latvijas Satversme. „Francijā konstitūcija tika mainīta, jo franči saprata, ka tādējādi, nespējot ilgāk par pāris gadiem noturēt vienu valdību, nav iespējams nodrošināt valsts attīstību.”
S. Kalniete uzskata – problēma nav tik daudz vēlēšanu sistēmā, cik pilsoniskajā ziņā. „Cilvēkiem ir jāsaprot, kas ir laba pārvaldība. Stāsts pa to, ka zivs pūst no galvas, nav īsti patiess, jo zivij ir arī ķermenis, no kā galva barojas. Korupcija sākas ar piecīti, ko kukuļa veidā samaksā policistam un beidzas ar simtiem tūkstošiem latu, ko atrod pagultē kādam vadītājam.”
Eiropas Parlamenta deputāte uzskata, ka Valsts prezidentam Latvijā jādod lielāka neatkarība, lemjot par valdības jautājumiem.
„Šobrīd, kad prezidents ir atkarīgs no tā, vai Saeima viņu atbalstīs vai nē, viņš nevar būt pietiekami objektīvs. Es uzskatu, ka ir jāpāriet uz visas tautas vēlētu prezidentu. Tās žēlabas par to, ka tad pie mums būtu kā Baltkrievijā ir nevietā. Domāju, mēs pārāk zemu novērtējam Latvijas vēlētāju spriestspēju, jo divas pēdējās vēlēšanas ir parādījušas to, ka cilvēki vairs masveidā nepakļaujas vēlēšanu kampaņām, bet vērtē apdomājot, turklāt pat atsevišķus cilvēkus, kuri vēlēšanu sarakstos ir galvgalī, bet pēc vēlēšanās ir saņēmuši niecīgu atbalstu. Ja sabiedrība tā domā, tad politiķu pienākums ir nevis ļaut procesam iet pašplūsmā, bet kopā domāt, ko darīt, lai izbeigtu situāciju, ka valdības mainās ik pēc pusotra gada, kura laikā neko nevar paveikt.”
