Eiropas
Parlamenta birojs Latvijā piektdien, 7. decembrī, organizē
diskusiju par vienu
no sarežģītākajiem dokumentu kopumiem, kas virzīts cauri Eiropas
institūcijām, un jebkad nozīmīgākajiem likumiem virzībā uz
Eiropas enerģētikas tirgu – dēvētiem arī par “Ziemas pakotni”.
“Ziemas
pakotne” tuvojas galīgās pieņemšanas brīdim. Par vairākiem
nozīmīgākajiem likumprojektiem jau panākta abu Eiropas Savienības
(ES) likumdevēju – Eiropas Parlamenta un ES Padomes (dalībvalstu
ministri) vienošanās.
Savukārt
par Eiropas
elektrības tirgus uzbūves likumu abi ES likumdevēji vēl
diskutē, turklāt
visa Eiropas Parlamenta vārdā ar ES Padomi sarunas par šo
likumprojektu ved Latvijas eiropalramentārieties Krišjānis Kariņš
(“Jaunā Vienotība”/ETP).
Provizoriski
nākamais
raunds būs noslēdzies īsi pirms diskusijas,
kas notiks piektdien,
7. decembrī, no plkst. 11:00 līdz 12:30, ES mājā (Aspazijas
bulvāris 28, Rīgā).
Mediju
pārstāvji laipni aicināti klātienē: TV / foto / jautājumu –
atbilžu iespējas.
Dalību
diskusijā apstiprinājuši K.Kariņš
(strādā EP atbildīgajā Rūpniecības, pētniecības un
enerģētikas komitejā), Ekonomikas un Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas,
“Latvenergo” pārstāvji u.c. enerģētikas eksperti.
Diskusijas
pamata tēmas:
-
Ko
“Ziemas pakotne” dos Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmējiem? -
Vai
Latvijai būs viegli izpildīt ambiciozos mērķus? -
Kādi
vēl likumi gaidāmi Eiropas enerģētikas jomā? -
Kādi
ir interešu grupu pārstāvju ieteikumi nākamajiem soļiem Eiropas
enerģētikas politikā?
ZIEMAS
PAKOTNE – svarīgākie likumprojekti un to statuss
Novembra
plenārsesijā Eiropas Parlaments apstiprināja 3 svarīgus likumus:
-
Enerģētikas
efektivitātes
uzlabošanai valstīm no 2021. līdz 2030.gadam katru gadu būs
jāietaupa 0,8% (kopējais energoefektivitātes mērķis – 32,5%).
Šī prasība veicinās ēku renovāciju un efektīvāku tehnoloģiju
izmantošanu. -
Tāpat
līdz 2030.gadam 32% enerģijas jābūt no
atjaunojamajiem resursiem,
tai skaitā – 14% no transporta degvielas. Tā kā “viszaļākā”
enerģija ir neizmantota enerģija, pirmais princips šī ambiciozā
mērķa sasniegšanā ir energoefektivitāte. -
Lai
ieviestu patiesu Enerģētikas savienību, dalībvalstīm būs
jāizstrādā integrēti
nacionālie enerģijas un klimata plāni,
pirmais – jau līdz 2019. gada beigām. Pirmo
reizi ES dalībvalstīm uzlikts par pienākumu palīdzēt cilvēkiem,
kas atrodas enerģētiskajā nabadzībā.
Otrs
ES likumdevējs – ES Padome – jau piekritusi šiem plāniem.
-
Savukārt
EP un ES Padome vēl diskutē par citu svarīgu “Ziemas pakotnes”
likumu – par Eiropas
elektrības tirgus uzbūvi.
Tas stiprinās konkurenci, paredz atteikšanos no regulētajām
cenām un valstu robežu aizliegumiem tirgot elektrību, kā arī
ierobežos tirgu kropļojošās subsīdijas, lai patērētājs būtu
ieguvējs un izmaksas samazinātos.
Latvijas
EP deputāts Krišjānis Kariņš visa Eiropas Parlamenta vārdā ved
sarunas par šo likumu.
Eiropas
vēlēšanas 2019
Eiropas
Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības (ES) pilsoņu pārstāvis,
vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. Šī EP sasaukuma
pilnvaru termiņš drīz noslēgsies (2019. gada vidus). Nākamās
Eiropas vēlēšanas Latvijā – 2019. gada 25. maijā. Ieplāno un
ieskaties www.šoreizesbalsošu.eu
!
