Katru darbdienas rītu Lauris Šķenders ver 315.kabineta durvis, ieslēdz datoru, pārlūko konkrētajā dienā saplānotos darbus, lai jau pēc neilga brīža ļautu domām saistīties ar kāda jauna projekta rakstīšanu. Nākamajā sestdienā Gulbenes kultūras centrā norisināsies jauniešu pasākums “Gada atsitiens 2016”, kurā septiņām dažādām nominācijām ir izvirzīti 30 jaunieši. Starp viņiem ir arī Lauris, kurš kopā ar vēl dažiem jauniešiem pretendē uz nomināciju “Paraugs jauniešiem”.
Pieņem kardinālu lēmumu
Lauris uzskata, ka paraugs jauniešiem var būt jebkurš cilvēks. Tie var būt arī vecāki, kuriem bieži vien jaunieši vairāk vai mazāk mēģina līdzināties. “Kaut kādā mērā arī man vecāki ir bijuši kā paraugs, lai gan dzīvē ir nācies mācīties no daudzu cilvēku piemēra. Vairāk pieaugot, esmu sapratis, ka mums visiem ir apkārt tādi ļaudis. Man savulaik ir bijis daudz labu skolotāju, piemēram, Guntis Princovs, Iluta Podziņa. Vēlāk mana dzīves skolotāja bija Anita Birzniece. Viņa joprojām turpina mani skolot. Gulbenē pabeidzu divpadsmito klasi un pēc tam devos studēt uz Rīgu. Tas bija laiks, kad dzīve izdarīja savas izmaiņas. Kamēr mācījos, it visā bija vērojams uzplaukums. Beidzot studijas, iestājās krīze, tāpēc man nebija īpaši lielas izvēles. Bija jāsāk strādāt. Darbs saistījās ar banku sektoru, kur arī izveidoju savu turpmāko karjeru, tāpēc bankas lietas man nav svešas,” stāsta Lauris.
Par jaunatnes lietu speciālistu Lauris strādā nedaudz vairāk par pusgadu. Viņš atzīst, ka šis darbs nav bijis nekas ārkārtējs un svešs, jo ar jauniešu aktivitātēm bijis saistīts jau kopš 2004.gada. “Pagājušajā gadā pieņēmumu lēmumu kardināli mainīt savu dzīvi. Tas bija lēmums, līdz kuram nonācu vairāku gadu garumā. Ja Rīgā viss būtu sabrucis, tad lēmumu par dzīves maiņu būtu pieņemt daudz vieglāk, bet tur jau sāka veidoties mana karjera, bija arī nākamā izglītība, tāpēc nenācās viegli kaut ko mainīt. Tomēr bija brīdis, kad sapratu, ka man lēmums par labu Gulbenei ir jāizdara tagad, jo vēl pēc kāda laika to diezin vai izdarīšu.”
Man patīk riskēt
Lauris atzīst, ka viņam patīk diezgan bieži riskēt. Arī atgriešanos no Rīgas Gulbenē viņš uzskata par risku. Strādājot par jaunatnes lietu speciālistu, Lauris jau paspējis vēl vairāk iepazīt novada jauniešus. “Ir ļoti aktīvi jaunieši, kuri vēlas daudz ko darīt un kustēties. Viņiem neatliek laika negatīvām nodarbēm. Ir jaunieši, kuri neko nedara. Viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi. Iespējams, ka arī šo jauniešu daļu var dalīt. Vieni ir tie, kuri varbūt grib kaut ko mainīt, bet viņiem ir vajadzīga īpaša uzmanība. Otri ir tādi, kuriem ir labi tā, kā ir. Viņi domā, ka tādējādi spēj būt laimīgi. Man ļoti gribas ticēt, ka aktīvo jauniešu tomēr ir salīdzinoši vairāk, jo uz viņiem balstās tie pasākumi, kas notiek novadā. Viņi paši nāk ar savām visdažādākajām idejām un ierosinājumiem, ir gatavi veidot vispusīgas aktivitātes. To lieliski pierāda pēdējā Ziemassvētku akcija, ko rīkoja Rotarakta kluba jaunieši. Tā bija tīrākā viņu iniciatīva, ko jaunieši paveica no sākuma līdz beigām,” vērtē Lauris.
Protams, daudzi jaunieši no Gulbenes brauc prom. “Gulbene ir neliela pilsēta, tāpēc šeit ir salīdzinoši mazāk iespēju mācīties vai izklaidēties nekā Rīgā. Cilvēki dodas projām, lai gūtu jaunu pieredzi un zināšanas, tāpēc nevaram aizkavēt jaunus cilvēkus, kuri vēlas rast savu vietu dzīvē, pieaugt un pilnveidoties, jo ne visas šīs iespējas Gulbene var sniegt. Jācer, ka spēsim veidot šajos jauniešos tik spēcīgu saikni ar Gulbeni, lai viņi gribētu te atgriezties,” cer Lauris.
Pagājušā gada nogalē sākusies projekta “Proti un dari!” īstenošana. Tajā šobrīd ir iesaistīti trīs jaunieši. Janvārī viņiem pievienosies vēl trīs. Projekts ir vērsts uz jauniešiem, kuri nemācās nestrādā un neapgūst arodu, lai viņi varētu atgriezties darba tirgū vai atsāktu mācīties.
Jāveicina uzņēmējdarbība
“Uzskatu, ka vismaz daļa politikas būtu jāvērš bezdarba samazināšanai, jo lielākā problēma visā Latvijā ir bezdarbs. Savukārt darba devēji par vienu no problēmām uzskata, ka nav kvalitatīva darbaspēka. Jauniešu bezdarbs ir nopietns jautājums arī visā Eiropā. Jautājums ir, kā to izdarīt. Pašvaldība visus nevar nodrošināt ar darba vietām, tāpēc ir jāveicina uzņēmējdarbība. Bezdarba problēmu noteikti nevaram risināt tikai jauniešu kontekstā, jo tā skar absolūti visu sabiedrību. Nevienā uzņēmumā nav tā, ka tur strādā tikai noteikta vecuma cilvēki. Strādā dažādu paaudžu ļaudis,” prāto Lauris. Viņš domā, ka arī paši jaunieši ir vēl vairāk jāmudina uzņemties kaut ko jaunu, riskēt, lai nebūtu tikai darba ņēmēji, bet arī tā devēji. Piemēram, kā novadnieki Jānis Libeks un Arnis Sprudzāns, kuri ir izveidojuši savu sidra ražotni vai Laila Uiska, kuras veidotos zābakus jau pasūta arī ārzemnieki, kā arī Arvis Rubenis, kurš strādā ar koku. Ļoti aktīvi savu darbību izvērš arī skolēnu mācību uzņēmumi, kas savstarpēji konkurē. Tie darbojas Gulbenes novada valsts ģimnāzijā un Gulbenes 2.vidusskolā.
Nozīmīgas savos pagastos
Lauris pozitīvi vērtē arī brīvprātīgo darbu, kas novadā norisinās jau vairākus gadus. Brīvprātīgie no citām valstīm tiek uzņemti Gulbenes novadā, kā arī mūsu jaunieši gūst pieredzi ārpus Latvijas robežām. Šobrīd novadā atrodas pieci brīvprātīgie. Paredzams, ka tuvākajā laikā šis skaits palielināsies vismaz vēl par trīs jauniešiem. “Mēs kā novads augam šajā jomā, jo brīvprātīgajiem iespējas darboties piedāvā arvien jaunas organizācijas. To novērtēja arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas apstiprina ar brīvprātīgo darbu saistītos projektus. Novada dome pagājušā gada nogalē saņēma balvu par ieguldījumu brīvprātīgā darba attīstībā.”
Cilvēkiem ir jājūtas laimīgiem
Lauris šobrīd neesot domājis, ka pats varētu iesaistīties lielajā politikā, lai gan starptautiskajās attiecībās iegūtā izglītība to pieļauj. “Lai paiet pašvaldību vēlēšanas, tad paskatīsimies. Ja vēlos kaut ko ietekmēt, tad ir jāmēģina to darīt. Iespējams, ka iesaistīšos arī politikā,” smaida Lauris.
Puisis uzskata, ka ikvienam ir jājūtas laimīgam, vienalga, kāda būtu viņa izvēlētā laime. Šo sajūtu Lauris gūst ģimenē, kopā ar sievu Kristīni audzinot meitu Paulīnu un dēliņu Tomu, kā arī rosoties lauku īpašumā Stāmerienas pagastā. “Es strādāju daudz. Lauku darbi man nav sveši. Neviens lauku darbarīks mani nebiedē. Jebkurā cilvēka dzīves posmā liela nozīme ir ģimenei. Tās atbalsts vienmēr ir ļoti būtisks, īpaši, ja tiek pieņemti radikāli lēmumi.”
Par Lauri Šķenderu
Anita Birzniece saka: “Lauris ir ļoti uzņēmīgs. Mēs jauniešu klubā “Dēms” kopā darbojamies jau gandrīz divpadsmit gadus. Ja Lauris kaut ko ir izdomājis, tad kā naglas sienā dzen arī visus mūs pārējos, lai viss notiktu. Ja viņam ir radies kāds plāns vai ideja, tad Lauris ne tikai sev, bet arī citiem liek piecelties un darīt. Uzskatu, tā ir ļoti fantastiska īpašība, kas palīdz sasniegt mērķi. Lauris ir interesants savā komunikācijā un saskarsmē ar citiem, tāpēc pie viņa ir jāpierod. Tajā pašā laikā Lauris ir uzticams cilvēks. Ja ar viņu ir kaut kas sarunāts, tad – vīrs un vārds. Nekad nepiemānīs. Lauris ir uz mērķi tendēts cilvēks, tāpēc vienmēr rūpīgi izplāno, kā šo mērķi sasniegt, un disciplinēti iet uz to. Galvenais mums kā Laura kolēģiem ir definēt šo vienoto mērķi. Būtiski, lai mums visiem šie mērķi sakristu.”
