Gulbenes novada 9. un 12.klašu audzēkņiem ir sācies izlaiduma eksāmenu maratons, kas ilgst no 15.maija līdz 16.jūnijam. Novadā pamatskolu 9.klasēs pēc datiem, kas apkopoti uz 16.maiju, ir 182 skolēni, bet vidusskolu 12.klasēs – 115 audzēkņi.
Lai saņemtu vidusskolas atestātu, ir jākārto četri eksāmeni – trīs valsts obligātie centralizētie eksāmeni – latviešu valoda, svešvaloda un matemātika, kā arī viens eksāmens pēc brīvas izvēles. Skolēns var izvēlēties arī vairākus eksāmenus. Jau otro gadu 12.klašu audzēkņi svešvalodas eksāmenu var aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu.
Beidzot pamatskolu, devītklasniekiem ir jākārto četri obligātie eksāmeni: latviešu valodā rakstiski un mutiski, pēc izvēles vienā no svešvalodām rakstiski un mutiski, kā arī matemātikā un Latvijas vēsturē.
Atbrīvojumam tendence palielināties
No izlaiduma eksāmeniem attaisnojošu iemeslu dēļ 9. un 12.klasēs kopumā atbrīvoti 40 skolēni.
“9.klasēs no eksāmeniem atbrīvoti 22 izglītojamie jeb 12 procenti skolēnu, bet 12.klasēs 18 jeb 16 procenti izglītojamo. Atbrīvoto skaits 9.klasēs ir aptuveni iepriekšējo gadu līmenī. Jāteic, ka pērn 9.klasēs atbrīvoto bija pat vairāk – 15 procenti. 12.klasēs arī mūsu novadā atbrīvoto īpatsvaram ir tendence palielināties. Piemēram, pagājušajā mācību gadā no izlaiduma eksāmeniem tika atbrīvoti 13 procenti izglītojamo. No 12.klases eksāmeniem galvenokārt tiek atbrīvoti Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņi,” stāsta Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības metodiķe Vija Medne.
Šiem 9. un 12.klašu beidzējiem tiek organizēti eksāmeni ārpus noteiktajiem laikiem. Savukārt skolēni, kuri atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem uz termiņu, kas ir īsāks par sešiem mēnešiem, vai izglītojamie, kuri neattaisnotu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus noteiktajos laikos, tos var kārtot nākamajā mācību gadā.
Labāki ir ķīmijas pilotprojektu rezultāti
Lai uzlabotu skolēnu mācību sasniegumus dabaszinātnēs, 12.klašu audzēkņi brīvprātīgi varēja pieteikties pilotprojekta eksāmenam fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās, kas tika kārtots 12.aprīlī. V.Medne stāsta, ka iespēju kārtot piloteksāmenus šogad izmantojuši visi Gulbenes novada valsts ģimnāzijas audzēkņi: 15 kārtoja eksāmenu fizikā, 6 – ķīmijā. Piloteksāmenus kārtoja arī aptuveni puse Gulbenes 2.vidusskolas 12.klases absolventu: 13 – fizikā, 5 – ķīmijā. “Par rezultātiem neko daudz pateikt nevaru, jo ir mācību gada beigas un skolotāji ļoti noslogoti dažādos pasākumos, eksāmenus ieskaitot. Tāda īsta rezultātu analīze nav notikusi. Esmu informēta tikai par to, ka ģimnāzijas audzēkņu rezultāti piloteksāmenos ir nedaudz augstāki kā vidēji valstī, bet Gulbenes 2.vidusskolas audzēkņu rezultāti ir valstī vidējo rezultātu līmenī. Līdzīgi kā valstī arī mūsu novada skolās labāki ir ķīmijas pilotprojekta rezultāti,” stāsta V.Medne.
Pēdējā mirklī maina eksāmena domrakstu tematus
Otrdien, 16.maijā, arī Gulbenes novadā 12.klašu skolēniem pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena tika nomainīta aploksne ar domrakstu tematiem. Jau pirms tam Valsts satura izglītības centrs bija instruējis, kā rīkoties šaubīgās situācijās, ja saņemta aktuāla informācija.
Skolas tā arī darīja. “Tika izmantots domraksta tematu rezerves variants,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada domes izglītības metodiķe Baiba Muceniece. Uz jautājumu, vai domraksta temati bija viegli vai grūti, viņa atbild:
“Es nezinu. Man nav piekļuves. Aploksnes bija izsniegtas, un skolas direktors ver vaļā tikai noteiktajā kārtībā.”
Latviešu valodas centralizēto eksāmenu latviešu valodā Gulbenes novadā otrdien kārtoja 104 skolēni. Sakarā ar veselības stāvokli no eksāmena kārtošanas bija atbrīvoti
18 skolēni.
Īsi pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena Valsts izglītības satura centrs publiskoja informāciju par latviešu valodas centralizētā eksāmena 12.klašu skolēniem domraksta tematu noplūdi. Tieši tāpēc vairākās Latvijas skolās, tostarp arī Gulbenes novadā, pirms eksāmena tika samainīta eksāmena trešā daļa, proti, piedāvāti rezerves domraksta temati. Tādējādi eksāmena norise netika traucēta, jo eksāmena daļas saturs pret rezerves variantu nomainīts laikus, pirms izsniegšanas skolēniem. Patlaban netiek atklāts, kādās skolās bija noplūduši domrakstu temati, tāpat netiek atklāts, vai temati bija zināmi vienā reģionā vai arī visā valstī. Tas tiks skaidrots izmeklēšanā.
B.Muceniece saka, ka viņas darba pieredzē šī ir pirmā reize, kad valstī izskan informācija par latviešu valodas centralizētā eksāmena domraksta tematu noplūdi. Pirms desmit gadiem dažām izglītības iestādēm pirms matemātikas pārbaudes darba bija kļuvuši zināmi pirmās daļas uzdevumi, taču valstī izveidotā komisija, izskatot pieejamo informāciju, pieņēma lēmumu atzīt matemātikas ieskaiti par notikušu un vērtēt izglītojamo darbus.
