Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiālē 20.februārī latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu kārtoja astoņi Latvijas pilsonības pretendenti no Gulbenes, Madonas un Balvu rajona.
Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiālē 20.februārī latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu kārtoja astoņi Latvijas pilsonības pretendenti no Gulbenes, Madonas un Balvu rajona.
“Eksāmenu pieņem komisija trīs cilvēku sastāvā no Rēzeknes, nevis no Valmieras, kā bija līdz šim, jo no 2.februāra Naturalizācijas pārvaldes Gulbenes reģionālā nodaļa tika likvidēta, bet tās trīs rajoni – Gulbene, Alūksne un Balvi – tika pievienoti Rēzeknei,” saka Gulbenes filiāles vecākā referente Elita Ataudziņa.
Latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu kārtoja četri nepilsoņi no Gulbenes, divi no Madonas un viens no Balvu rajona. Zināšanas vērtēja vēsturnieks, latviešu valodas speciālists, bet eksaminācijas komisijas priekšsēdētājas pienākumus veica Solveiga Jablonska.
“Mani ģimenes locekļi visi ir Latvijas pilsoņi, tikai es vienīgā – nepilsone, tāpēc nolēmu kārtot eksāmenu. Latvijā dzīvoju kopš 1954.gada. Protu sarunvalodu, bet grūtāk padodas rakstīšana. No vēstures pārbaudījuma gan esmu nobijusies,” saka Galgauskas pagasta iedzīvotāja Helena Roščevaja.
Madonas rajona Jumurdas pagasta iedzīvotāja Larisa Rekuņenko stāsta, ka eksāmenam gatavojusies apmēram gadu.
“Man vīrs ir latvietis, viņš bija tas, kas mudināja iegūt Latvijas pilsonību. Vīrs palīdzēja gatavoties pārbaudījumam. Arī bērni mācās latviešu skolā. Man visgrūtākais šķiet latviešu valodas rakstiskais eksāmens, jo nezinu, kur liekamas garumzīmes. Baidos, ka būšu pieļāvusi daudz kļūdu rakstībā. Vēstures pārbaudījumā izvēlēšos testu, nevis vilkšu biļeti un atbildēšu mutiski, tā ir drošāk,” saka L.Rekuņenko. Viņa dzimusi un augusi Latvijā. Latvijas pilsonība ir arī Larisas mātei, kas savulaik mācījusies latviešu skolā.
E.Ataudziņa stāsta, ka šajā reģionā neesot raksturīga latviešu valodas nezināšana. Problēmas galvenokārt sagādājot rakstība, savukārt gados vecākajiem cilvēkiem vairāk jāmācoties Latvijas vēsture un Satversmes pamatnoteikumi. Jaunieši vēstures pamatus apgūstot skolā, tāpēc zināšanas esot samērā labas.
“Pārbaudes eksāmenu veido četras daļas. Pirmā ir teksta klausīšanās un atbildēšana uz jautājumiem, rakstības daļa, kur jāraksta vēstule 50 līdz 70 vārdu apjomā par noteiktu tēmu, trešā daļa ir saruna, bet ceturtā – veidlapas aizpilde. Vēstures zināšanu pārbaudei piedāvāti divi varianti – tests un mutiskā atbilde uz konkrētas biļetes jautājumiem. Pretendenti izvēlējās testu,” stāsta E.Ataudziņa.
Pēc minētās pārbaudes Latvijas pilsonības pretendentu dokumentus rūpīgi izskata Rīgas dažādās iestādēs, piemēram, Iekšlietu ministrijā, Totalitārisma seku likvidācijas centrā un citur. Tikai pēc četriem mēnešiem būs zināms, vai pretendentiem piešķirta Latvijas pilsonība. Likums nosaka, ka galīgā atbilde par pilsonības piešķiršanu vai nepiešķiršanu pretendentam jādod gada laikā.
Madonas rajona Jumurdas pagasta iedzīvotāja Larisa Rekuņenko stāsta, ka eksāmenam gatavojusies apmēram gadu.
“Man vīrs ir latvietis, viņš bija tas, kas mudināja iegūt Latvijas pilsonību. Vīrs palīdzēja gatavoties pārbaudījumam. Arī bērni mācās latviešu skolā. Man visgrūtākais šķiet latviešu valodas rakstiskais eksāmens, jo nezinu, kur liekamas garumzīmes. Baidos, ka būšu pieļāvusi daudz kļūdu rakstībā. Vēstures pārbaudījumā izvēlēšos testu, nevis vilkšu biļeti un atbildēšu mutiski, tā ir drošāk,” saka L.Rekuņenko. Viņa dzimusi un augusi Latvijā. Latvijas pilsonība ir arī Larisas mātei, kas savulaik mācījusies latviešu skolā.
E.Ataudziņa stāsta, ka šajā reģionā neesot raksturīga latviešu valodas nezināšana. Problēmas galvenokārt sagādājot rakstība, savukārt gados vecākajiem cilvēkiem vairāk jāmācoties Latvijas vēsture un Satversmes pamatnoteikumi. Jaunieši vēstures pamatus apgūstot skolā, tāpēc zināšanas esot samērā labas.
“Pārbaudes eksāmenu veido četras daļas. Pirmā ir teksta klausīšanās un atbildēšana uz jautājumiem, rakstības daļa, kur jāraksta vēstule 50 līdz 70 vārdu apjomā par noteiktu tēmu, trešā daļa ir saruna, bet ceturtā – veidlapas aizpilde. Vēstures zināšanu pārbaudei piedāvāti divi varianti – tests un mutiskā atbilde uz konkrētas biļetes jautājumiem. Pretendenti izvēlējās testu,” stāsta E.Ataudziņa.
Pēc minētās pārbaudes Latvijas pilsonības pretendentu dokumentus rūpīgi izskata Rīgas dažādās iestādēs, piemēram, Iekšlietu ministrijā, Totalitārisma seku likvidācijas centrā un citur. Tikai pēc četriem mēnešiem būs zināms, vai pretendentiem piešķirta Latvijas pilsonība. Likums nosaka, ka galīgā atbilde par pilsonības piešķiršanu vai nepiešķiršanu pretendentam jādod gada laikā.
