Pirms dažām dienām Daugavas Vanagu Latvijā Gulbenes nodaļas biedri brauca ekskursijā pa zilo ezeru zemi – Latgali.
Pirms dažām dienām Daugavas Vanagu Latvijā Gulbenes nodaļas biedri brauca ekskursijā pa zilo ezeru zemi – Latgali.
Daudzi ekskursijas dalībnieki nebija redzējuši tik skaisto Latgali. Kaut arī šīsvasaras sausā laika un karstuma nomocīta, tā tomēr ir skaista.
Ceļā uz Aglonu iebraucām plašajā zemnieku saimniecības “Saipetnieki” senlietu kolekcijā. Tur bija tik daudz ko apskatīt, ka mūsu ekskursanti prombraucot teica, ka ekskursiju varētu pārtraukt, jo iespaidu pilnīgi pietiekot. Īsi sakot, te paviljonos bija pirmskara dzīvokļu iekārtojums ar visu, kas nepieciešams dzīvei, pat mazuļu šūpulīši, kā arī kara trofejas, tehnika, ieroči, zaldāti ar šautenēm, senlaiku lauku tehnika, automašīnas, mūsu mašīnu priekšteces un vēl ļoti daudz un dažādas puķes. Cik tur to bija! Kāds ekskursijas dalībnieks teica, ka te būtu jāatbrauc Gulbenes televīzijai, jāuzfilmē un jāparāda gulbeniešiem, ja kāds to vēl nav redzējis.
Tad devāmies tālāk uz Aglonu, kas mūs sagaidīja ar tīrām, zilām debesīm, kā pavasara vizbulītes. Tikai reti brīnišķīgajā zilumā peldēja kāds balts gubmākonītis. Bet skaistie baltie torņi sniedzās gandrīz līdz zilajiem debešiem. Apmeklējām Svētavotu. baudījām patīkami auksto, dzidro svētūdeni un ņēmām līdzi pudelēs. Apmeklējām baznīcu, likām svecītes un pirkām suvenīrus.
No Aglonas – Krāslavas devāmies uz Velnezeru, kurš atrodas liela meža ielokā. Stāstīja, ka šis ezers ir ļoti dziļš, kaut arī ne visai plašs. Ezerā nedzīvo nekāda dzīva radība, jo tur no zemes dzīlēm nāk kaut kas dzīvai būtnei nepieņemams. Tāpēc šo ezeru arī sauc par velna ezeru. Cik tas ir skaists ar savu dzidro, gaiši zaļo ūdeni!
Preiļos mēs skatījām ekspozīciju – Minikaraļvalsti. Tā bija kā īsta karaļvalsts ar pilīm un mirdzošiem torņiem, tikai mini.
Un tad Līvāni. Stikla fabrikas muzejā: laikam neviens neesam redzējuši tādu trauku un citu sadzīves priekšmetu pārbagātību, dažādību un skaistumu, kad uguns gaismā viss mirdz un laistās visās iespējamās un neiespējamās krāsu niansēs. Liekas, te nav iespējams vēl sīkāk aprakstīt šo skaistumu. Tas jāredz katram pašam, ja tikai ir vēlēšanās.
Esam ļoti pateicīgi visiem, kuri palīdzēja noorganizēt skaisto ekskursiju. Paldies sakām Gulbenes pilsētas domei, sevišķi laipnajam šoferim Ilmāram Čudem, kā arī “Gulbenes maizniekam” par ceļa maizes sarūpi.
