Mīļākais mēnesis gadā? Kad ir atvaļinājums. Deja, kas patīk? Modernās dejas.
Mīļākais mēnesis gadā?
Kad ir atvaļinājums.
Deja, kas patīk?
Modernās dejas. Televīzijā daudzreiz redzētas, gribētos klātienē. Tas izskatās tik viegli un skaisti, kaut patiesībā droši vien tā nemaz nav.
– Pirmais putns, kas iešaujas prātā?
Papagailis, kas pļāpā. Lai apklusinātu, uz būra jāuzmet sega.
– Zvērs?
Kaķis. Bērnībā bija daudz kaķu. Viens kaķis nomainīja citu. Vecmammas mājā viena kaķenīte nodzīvoja 14 gadus. Kaķis dzīvoklī? Tas nav normāli! Tas ir drakoniski.
– Parastais apavu papēžu augstums?
Septiņi centimetri.
– Doma, kas pirmā iešaujas prātā, uz ielas redzot bomzi?
Kaut šis cilvēks nomazgātos! Ūdens taču neko nemaksā. Es šādiem cilvēkiem nevaru palīdzēt. Ja es kādam no viņiem iedotu naudu, ko tas mainīs?
– Rota, bez kuras neiztikt?
Auskari. Bez tiem jūtos plika.
– Vai gribētu nodzīvot
100 gadus?
Ja būšu aktīva omīte, tad – nav problēmu. Tikai, lai pati staigāju, dzirdu, redzu… Tas būtu pat interesanti!
– Vai ļautos eksperimentēt ar saviem matiem?
Nē. Bailes. Reiz ļāvos un nožēloju. Tas bija sen.
– Svarīgāki fiziskie vai garīgie glāsti?
Abu veidu glāsti ir svarīgi. Attieksme ir svarīga. Attieksme – tie ir tie garīgie glāsti.
– Kādas filmas patīk?
Tikai komēdijas. Kaut kas jautrs. Nopietnības pietiek dzīvē.
– Mūzika?
Eross Ramazoti.
– Greizsirdība – tā ir vajadzīga?
Uztraukums par otru, rūpes – tas ir labi. Nepamatota greizsirdība – tas ir galīgi garām. Labi, ja to saprot abi, jo pretējā gadījumā attiecībām ātri pienāk beigas. Neesmu greizsirdīga. Domāju, ka greizsirdim ir grūti dzīvot. Tās ir mokas, nevis dzīve!
– Kāds sporta veids patīk, interesē?
Nekāds. Pašai nepatīk sportot, bet skatīties basketbolu patīk.
– Patīk saņemt un rakstīt vēstules?
Jā. Uz vēstulēm neatbildu uzreiz. Paiet nedēļas divas… Vēstules jāraksta rokrakstā. Tad tām ir citāda vērtība nekā epastā sūtītajām.
– Priekšstats par sevi ir kā par skaistu sievieti?
Esmu simpātiska.
– Bieži nākas teikt – “nē”?
Esmu labestīga. Ir grūti pateikt “nē”. Sapinos… vārdos.
– Mīļākās puķes?
Pēdējos gados esmu izlutināta ar rozēm. Vīrs lutina. Patīk smaržīgas puķes. Smaržai ir jābūt dabīgai.
– Ieraugot tā saucamos “ielu bērnus”…
Žēl bērnu. Domāju, kāpēc vecākiem dzērājiem bērni dzimst joprojām?! Kāpēc sievietei, kurai jau pieci bērni ir uz ielas noskranduši, nepaēduši, ļauj dzemdēt nākamo?! Nekas taču nemainīsies!
– Vai patīk smaržas?
Patīk. Visādas. Ja smaržu pudelīte ir zilos toņos, tad tā ir manējā. Smaržā ir jābūt svaiguma aromātam. Nejūtos veca. Un es arī neesmu veca!!!
– Vai mīlestība var būt mūžīga?
Var būt! Man ir savs priekšstats par mūžīgu mīlestību, tāpat kā par Dievu, kam ir gara balta bārda un kas sēž uz mākoņa maliņas. Mūžīga mīlestība turpinās arī tad, kad divi vecīši, rokās sadevušies, pastaigājas pa parku.
