Lietuvas ziemeļaustrumos atrodas Sartu ezers. Dati par viņu gan parādās atšķirīgi, tāpēc minēšu to, kas rakstīts uz stenda. Sartu ezers ir ceturtais lielākais ezers Lietuvā – tā platība ir 1337 hektāri. Lielākais ezera platums ir 950 metri, vidējais rādītājs ir 500 metri. Piekrastes līnija stiepjas aptuveni 80 kilometru garumā ir garākā Lietuvā. Uz ezera ir septiņas salas. Lielākās salas platība ir 6,5 hektāri. Sartu ezers ir unikāls no hidrogrāfiskā viedokļa, jo tas sastāv no vairākiem atzarojumiem – nevienam citam Lietuvas ezeram nav tik daudz atzarojumu. Uz stenda lasāms, ka 1937.gadā ezerā noķerts 110 kilogramus smags sams un sami tur mītot joprojām.
Uz riņķi vien
Pie Sartu ezera ir uzcelts skatu tornis, kas ir ievērības cienīgs ar savu konstrukciju. Tornī var kāpt no pulksten 9.00 līdz 22.00. Skatu tornis ir 36 metrus augsts. Salīdzinājumam – skatu tornis Tempļa kalna parkā blakus Alūksnes ezeram ir 37,8 metrus augsts – viens no augstākajiem torņiem Latvijā. Taču kāpiens Sartu tornī ir stipri ekstrēmāks, jo metāla pakāpieni ir apvijušies ap torni, tāpēc visu laiku augšā jākāpj, riņķojot apkārt tornim, turklāt aiz margām nekā vairāk nav. Bet skats no augšas tiešām paveras brīnišķīgs, lai gan ceļš līdz augšai nav domāts tiem, kam bailes no augstuma un reibst galva. Taču arī par tiem, kam pietrūkst drosmes uzkāpt tornī, ir padomāts – torņa pakājē ir izveidots diezgan paprāvs akmeņu serpentīns. Arī pa to riņķojot, var sareibt galva, turklāt uz priekšu un atpakaļ ejot pa apli, būs noiets paprāvs ceļa gabals. Tomēr izklaide garantēta, jo, arī nokāpjot no torņa, gribas iziet šos akmeņu apļus.
Par Sartus vārda izcelsmi ir leģenda. Senos laikos nelielā muižā esot dzīvojis kāds nikns kungs, kuram neviens nevarējis izdabāt. Pie kunga strādājis kāds puisis, kurš iemīlējis ļoti skaistu meiteni, taču kungs aizliedzis viņiem precēties. Puisis ar izredzēto abi aizbēguši kamanās pāri aizsalušajam ezeram. Kungs sūtījis viņiem pakaļ sardzi uz divpadsmit bēri salniem zirgiem, taču ledus nav izturējis zirgu svaru un zirgi ielūzuši ezerā. Kopš tā laika ezers tiek saukts par Sartu ezeru, kas ir saistīts ar šo zirgu krāsu.
Zirgi sacenšas jau pārsimts gadus
Sartu ezera krastā atrodas pilsēta Dusetas, kurā jau vairāk nekā simts gadus februāra pirmajā sestdienā tiek rīkotas zirgu sacīkstes. Šīm sacīkstēm ir sena vēsture, turklāt ilgu laiku tās notikušas uz Sartu ezera ledus. Dusetu apkaime jau kopš senatnes ir slavena ar saviem rikšotājiem. Zināms, ka pirmās sacīkstes vietējie muižnieki tur rīkojuši jau pirms pārsimts gadiem. Kad atcēla dzimtbūšanu, rikšotājus pamazām sāka audzēt arī zemnieki. Februāra sākumā, kad Dusetu baznīcā svinēja svētkus un atbrauca cilvēki no visas plašās apkārtnes, vīri uz ezera ledus rīkoja zirgu skriešanas sacīkstes. Ja bijis dziļš sniegs, tad sacīkstes notikušas uz Dusetu galvenās ielas. 1955.gadā zirgu sacīkstes tika pasludinātas par visas Lietuvas pasākumu, bet kopš 1968.gada to laikā notiek arī ziemas gadatirgus. Tagad Sartu sacīkstes vairs nenotiek uz ezera ledus, bet gan tiek rīkotas hipodromā, kas uzcelts ezera krastā. Lai sacīkstes varētu notikt, vairākas nedēļas hipodromā veido trasi, uzsaldējot ledu un tīrot sniegu. Par šo sacīkšu popularitāti liecina tas, ka uz tām ierodas pat 50 tūkstoši cilvēku. Tuvākajā apkārtnē visas naktsmītnes ir rezervētas jau krietni iepriekš. Par godalgām sacenšas dalībnieki ne vien no Lietuvas, bet arī no Latvijas, Igaunijas, Krievijas un citām valstīm. Kopējais balvu fonds katru gadu palielinās un ir jau vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tradicionāli svētkus atklāj ziņneši – trīs ragu pūtēji. Parasti parādes priekšā stājas pagājušā gada uzvarētājs. Sacīkšu laikā notiek arī citi pasākumi, piemēram, karnevāls, atrakcijas, lidojumi ar paraplāniem, uzstājas folkloras ansambļi. Sacīkšu gaitu var vērot arī uz liela ekrāna.
