No rīta, nākot uz darbu, dzirdēju kā divas pamatskolas vecuma meitenes sprieda, vai klases audzinātajai vajadzētu sūtīt īsziņu viņu vecākiem uz mobilo telefonu, lai informētu par gūto novērtējumu, pārkāpumiem un citu.
No rīta, nākot uz darbu, dzirdēju kā divas pamatskolas vecuma meitenes sprieda, vai klases audzinātajai vajadzētu sūtīt īsziņu viņu vecākiem uz mobilo telefonu, lai informētu par gūto novērtējumu, pārkāpumiem un citu. Skolnieču viedoklis bija viennozīmīgs – nav vajadzīgs, jo īsziņas tāpat neko nemainīšot.
Atceros, ka laikā, kad pati mācījos skolā, dienasgrāmata bija ne tikai sekmju, arī labo un slikto darbu atklājēja. Toreiz laikam bija citi laiki un citi tikumi, jo neviens pat iedomāties nevarējām, ka dienasgrāmatu varētu vecākiem nerādīt, no tās izplēst lapu, pārlabot trijnieku par piecnieku, vai nedot parakstīt klases audzinātājas ierakstītu piezīmi.
Visu noteiks brīva izvēle
Modernizācija arvien straujākiem soļiem ienāk mūsu dzīvē, tāpēc arī informācijas tehnoloģiju kompānija “Digitālās ekonomikas attīstības centrs” ieguldījis privātos līdzekļus – 100 000 latus, lai realizētu projektu “e – klase”. Tas nozīmē, ka vecāki īsziņas veidā savā mobilajā tālrunī saņems klases audzinātāja vai mācību iestādes direktora sūtītu īsziņu par bērna sekmēm, stundu kavējumiem, pārbaudes darbu rezultātiem un tamlīdzīgi. Projektā šobrīd iesaistījusies tikai Lielupes vidusskola Jūrmalā.
Pedagogi un bērnu vecāki varēs brīvi izvēlēties, vai piedalīties šajā projektā. Īsziņas uz mobilo tālruni nosūtīs tikai tad, ja būs vecāku rakstisks iesniegums klases audzinātājam. Iesniegums būs nepieciešams arī tad, ja no šā pakalpojuma vecāki vēlēsies atteikties. Projekts paredz, ka par īsziņām maksās vecāki, šī summa mēnesī nepārsniegs 2 latus, bet vienas īsziņas vērtība – 10 līdz 15 santīmiem. Savukārt pedagogiem par īsziņu nosūtīšanu darba algu nepalielinās.
Šobrīd neviena no rajona skolām projektā “e – klase” nav iesaistījusies, bet mācību iestāžu vadītāju, pedagogu un vecāku viedoklis par to ir dažāds.
Drošāka informācijas saņemšana
Gulbīša vidusskolas vadība uzskata, ka īsziņa, kas nosūtīta uz vecāku mobilo tālruni, garantēs, ka tēvs vai māte noteikti uzzinās par skolēna sekmēm vai pārkāpumiem. “Pedagogi izdara ierakstus skolēnu dienasgrāmatās, sūta rakstiskus paziņojumus un tamlīdzīgi, bet ne vienmēr šī informācija nonāk līdz vecākiem. Nedomāju, ka īsziņu sūtīšana ievērojami palielinās pedagogu darba apjomu, jo šobrīd viņi daudz ilgāku laiku patērē, visu rakstot ar roku, gan skolēna zināšanu līmeņa novērtējumu, gan piezīmes un citu. Ne jau visu bērnu vecākiem šādas īsziņas būs jāsūta, jo daudzi skolēni ir cītīgi un apzinīgi pilda visus skolas norādījumus. Ja īsziņu sūtīšana būtu obligāta prasība visās mācību iestādēs, mēs no tā neatteiktos. Vai tas uzlabotu skolēnu sekmes un disciplīnu, to uzreiz nevar paredzēt,” uzskata Gulbīša vidusskolas direktors.
Līdzināsies totālai kontrolei
Ir pedagogi, kas šādu iespēju uzskata par pretrunīgu. Piemēram, Tirzas pamatskolas direktores vietniece izglītības darbā domā, ka īsziņu sūtīšana uz vecāku mobilo tālruni līdzināsies totālai kontrolei. Viņa nenoliedz, ka skolēni prot veiksmīgi manipulēt, starp skolas un vecāku prasībām izvēloties vieglāko ceļu, bet, mācot bērniem dzīvot demokrātijas apstākļos, pārlieka kontrole šo procesu neveicina.
“No vienas puses īsziņas sūtīšana ir informācijas novadīšana, bet tas lielā mērā mazina skolēna atbildību. Par atbildīgo kļūst skolotājs, kura pienākums ir novērtēt un tajā pašā dienā nosūtīt informāciju, un tēvs vai māte, kas šo informāciju saņem un uzņemas kontroli, lai bērns pildītu pienākumus. Kur tad ir skolēna atbildība?” jautā direktores vietniece. Pamatskolas pedagogi uzskata, ka, saņemot īsziņu mobilajā telefonā, daļa vecāku uzreiz reaģētu, uzzinot, ka dēls vai meita neapmierinoši apgūst vienu vai otru mācību priekšmetu vai ir izdarījuši pārkāpumu. Viņi domā, ka projektā paredzētā iespēja būtu jānodrošina, bet īsziņu sūtīšanai nevajadzētu būt obligātai, jo bērni ir dažādi. Vienam šāda kontrole ir vajadzīga, citam tā traucē.
Kādam tas ir kārtējais bizness
Fakts, ka Digitālās ekonomikas attīstības centrs šā projekta īstenošanā ieguldījis privātos līdzekļus, sabiedrības daļai licis aizdomāties, ka projekts saistās ar biznesa interesēm. Līdzīgi uzskata arī Krišjāņa Valdemāra pamatskolas direktore. “Tie, kas šādu iespēju piedāvā, cer kaut ko nopelnīt. Vecāki, saņemot bērna sekmju izrakstu un ar to iepazīstoties, ir vairāk ieinteresēti atnākt uz skolu, lai aprunātos ar pedagogiem, tāpēc šaubos, vai ar īsziņas palīdzību izdosies gūt cerēto efektu. Piemēram, tēvs saņems šo īsziņu, izlasīs, bet pats, būdams darbā aizņemts, tai neveltīs vērību. Īsziņu sūtīšana vecākiem noteikti nav metode ar kuras palīdzību uzlabot skolēnu sekmes un disciplīnu,” saka direktore.
Par labāku saikni ar vecākiem šīs skolas skolotāji uzskata līdzšinējo metodi – informēšanu par visu mācību gadu kopumā, divreizēju liecību izsniegšanu, kā arī zināšanu vērtējuma lapas, kuras klašu audzinātāji raksta katram skolēnam pirms došanās pavasara un rudens brīvdienās. Saistošs faktors ir skolēna dienasgrāmata. Jāņem vērā, ka ne jau visiem bērnu vecākiem ir mobilais tālrunis.
Laika garam atbilstoša iespēja
Rankas pamatskolas mācību pārzine Anda Jansone stāsta, ka projekts neesot nekas pārsteidzošs, jo viņa īsziņas veidā uz vecāku mobilo tālruni jau sūtījusi pat sekmju izrakstu. “Radās šaubas, vai skolēns rakstiskā veidā to ir rādījis vecākiem, tāpēc tā rīkojos. Katra mēneša pēdējās piektdienas rītā es visiem skolēniem iedodu sekmju izrakstus, kas jādod vecākiem parakstīt. Ja tas netiek izdarīts līdz nākamā mēneša pēdējai ceturtdienai, tad sūtu īsziņu,” stāsta A.Jansone. Pedagogi ar vecākiem, kam pieejams dators, sazinās arī ar elektroniskā pasta palīdzību. “Vecāki atzina, ka ir patīkami, apskatot savu elektronisko pastu, saņemt vēstuli no meitas vai dēla klases audzinātājas. Sazināšanos ar elektroniskā pasta starpniecību vai īsziņas nosūtīšanu uz mobilo tālruni neuzskatām par apgrūtinošu, jo vairāk jau ir labo ziņu. Tiem, kas mācās Rankas pamatskolā, nav izdevīgi apzināti kavēt stundas, jo atrodamies tālu no pagasta centra. Šogad skolā ir trīs zēni, kas smēķē, it kā nav daudz, tāpēc par to paziņot viņu vecākiem nav problēmu. Mūsuprāt, mobilais tālrunis ir ātrās reaģēšanas iespēja, jo daļa vecāku no parastā telefona ir atteikušies. Īsziņu sūtīšanu uzskatām par laikam atbilstošu,” saka mācību pārzine.
Baidās no bezpersoniskuma
Vairāku bērnu vecāki sarunā atzina, ka sazināšanās ar skolotāju īsziņu formā esot bezpersoniska, īpaši tad, ja katrā vecāku sapulcē tiekot runāts par skolas un vecāku ciešāka kontakta veidošanu. Neviena īsziņa nelīdzinoties atklātai un tiešai sarunai aci pret aci tiekoties ar klases audzinātāju.
Lejasciemiete Daiga Žviriņa ir māmiņa divām meitām, kas mācās 3. un 6.klasē. “Vecāki ir dažādi, kam rūp sava bērna sekmes un uzvedība, tam ceļš līdz skolai nekad nav par tālu un grūtu, ja par to nav intereses, tad arī skolotāja sūtītā īsziņa paliks bez ievērības. Manuprāt, labāk ir satikties ar pedagogiem, lai visu pārrunātu. Meitas ir apzinīgas, tāpēc dienasgrāmatu parakstu reizi nedēļā, iepazīšanos ar kontroldarbu novērtējumu apliecinu ar parakstu,” stāsta D.Žviriņa. Viņa nenoliedz īsziņu sūtīšanu, bet tad, ja kaut kas paziņojams ļoti steidzīgi.
