Šerloks Holmss un doktors Vatsons pastaigājas pa vakarīgo Londonu.
Šerloks Holmss un doktors Vatsons pastaigājas pa vakarīgo Londonu.
Pāri tiltam ejot, Holmss pēkšņi apstājas un saka:
– Mans draugs, izmantojot savu deduktīvo metodi, es esmu iemācījies pārvaldīt cilvēku rīcību.
– Nevar būt!?
– Nu tad pārbaudīsim. Skatieties – nāk džentlmenis. Tūlīt pat viņš nolēks no šā tilta.
– Neticu!
Holmss apstādina nācēju un jautā:
– Jūs esat anglis?
– Jā.
– Jūs nākat no bankas?
– Jā.
– Bet vai jūs zināt, ka pirms stundas to aplaupīja?
– Aaa… ko… nē… tas nevar būt!!!
Un kliedzot metas upē.
– Nu, Holmss, tā ir vienkārši sakritība.
– Nu labi, skatieties, vēl kāds nāk.
– Atvainojoet, vai jūs esat francūzis?
– Jā.
– Vai jūs nākat no ielasmeitas?
– Jā.
– Bet vai jūs zināt, ka viņa visā Londonā slavena ar to, ka viņai ir sifiliss?
– Aaa… ko!!!
Un kliedzot metas upē.
– Mans dārgais draugs, vai tagad es jums esmu pierādījis?
– Vispār jau… nezinu. Ja nu vēl vienu reizīti…
Nāk “mužiks”…
– Labvakar, kungs!
– Sveiks.
– Vai jūs gadījumā neesat no Krievijas?
– Nu un?!
– Tādā gadījumā – vai jums ir zināms, ka Anglijā tikko pieņemts likums, kas aizliedz lēkt no šī tilta?
“Mužiks”, liekot kāju pāri margām:
– Bet mums – krievu “mužikiem” – nospļauties.
