Agate, Māra, Toms, Māris, Jānis, Dairis un Miķelis pēc koncerta labprāt stāstīja par grupu un sevi. 2003.gadā kopā sanākot jauniem cilvēkiem ar mērķi radīt mūziku, radās muzikālā apvienība “Morning After” .
Agate, Māra, Toms, Māris, Jānis, Dairis un Miķelis pēc koncerta labprāt stāstīja par grupu un sevi. 2003.gadā kopā sanākot jauniem cilvēkiem ar mērķi radīt mūziku, radās muzikālā apvienība “Morning After” . Šo gadu laikā ir mainījies grupas sastāvs, daudz ir eksperimentēts saskaņā ar džezu, roku, “funk” un diskomūziku. Grupa ieguvusi vairākas godalgas. Šogad dziesma “Saucu Tevi” atzīta par labāko jauno grupu konkursā “Stage Number One”. Grupas nosaukumu kādā sieviešu žurnālā atrada Miķelis.
Viņš stāsta: “Raksts bija par to, ka vajag cīnīties pret otro rītu, jo tas ir kaut kas slikts. Bet mums tas liekas kaut kas skaists. Ideja ir tāda, ka tas ir rīts pēc kaut kā (morning after…). Mēs negribētu to tulkot kā paģiras, kā to mēdz darīt citi cilvēki. Gribētos, lai cilvēki domā, ka tas ir kaut kas skaists un viegls. Katrs cilvēks var ielikt attiecīgo vardu “rīts pēc….”. “Grupai ir noteikums pirms koncertiem nekad nelietot alkoholu, kā arī rituāls – sevis uzmundrināšana pirms uziešanas uz skatuves. Viņi sauc: “Kopā mēs varam visu!” un, paceļot kreisās rokas mazo pirkstiņu, saka: “Tinkš!”
Novembrī “Morning After” paliks trīs gadi. Savu dzimšanas dienu viņi svin kopā, spēlējot koncertu un ēdot torti. Līdz šim tas ir noticis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu klubā, kurš grupai ir kā otrās mājas, jo viņi tur muzicē visbiežāk.
Dairis Petrauskis – bungas
Gulbenē esot skaistas meitenes
Dairis grupā ir nesen. Viņam ļoti patīk stils, kurā šobrīd muzicē. Šogad pabeidz vidusskolu un vēlas iestāties Mūzikas akadēmijā. Puisim ir divi hobiji. Pirmais – basketbols, otrais – internets. “Patīk sēdēt mājās pie interneta, “draugos.lv” es pavadu daudz laika. Pārējo laiku aizņem mūzika. Mūzika septiņas dienas nedēļā”. Dairis smejas, ka par mūziķi, iespējams, kļuvis, jo bērnībā pārsitis galvu, vēl tagad ir redzama rēta virs labās uzacs.
Vecāki atbalsta Daira vēlmi nodarboties ar mūziku. Bērnība pamanījuši, ka dēls ir ritmisks, aizveda uz mūzikas skolu, ļāva spēlēt ar klucīšiem un katliem. Vecāki paši ir mūziķi, tāpēc dēlu labi saprot, pat nopirkuši viņam pirmās bungas. Otrās bungas, kuras ir viņa lepnums, Dairis ir iegādājies pats. Lai nopelnītu naudu instrumentiem, puisis strādāja celtniecībā. otrreiz to darīt negribētu.
“Es nevienam nenovēlu strādāt celtniecībā, jo var sevi ļoti sakropļot – satraumēt rokas, sastiept muguru un tā tālāk. Tas ir smags darbs, un par to nemaksā tik daudz.” Daira mērķis ir kļūt populāram.
“Gribu, lai mēs vienkārši varētu spēlēt labu mūziku un izbaudīt šo mūzikas stilu. Pelnīt ar to naudu un nodrošināt sev dzīvi. Ja labi spēlē, arī Latvijā var labi nopelnīt.”
***
Miķelis Studers – soloģitāra
Cilvēks – loģika
Miķelis muzicēšanu uzskata par savu galveno hobiju, tomēr nedomā nākotni saistīt ar to. “Man tas ļoti patīk, bet nezinu, vai es to vēlētos darīt visu mūžu. Pabeidzu vidusskolu un gribu mācīties Rīgas Tehniskajā universitātē. Draugi mani sauc par cilvēku – loģiku,” stāsta Miķelis. Tāpēc puisis labāk izvēlētos strādāt ar galvu, nevis celtniecībā, jo tas neesot tā vērts.
Par sevi stāsta: “Neesmu uz ārišķībām vērsts, nepatīk lielas, skaļas mašīnas. Patīk, ka manā istabā ir nekārtība, bet ļoti nepatīk, ja tur ir netīrība. Tās ir divas dažādas lietas. Es izteikšos dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem: “Laime ir visu lietu kārtība.” Mana kārtība ir tāda, ka istabā ir nekārtība.”
Vasaras aizraušanās Miķelim ir basketbols. Puisis ar smaidu atceras savus nedarbus skolā. “Man palicis atmiņā, kā ar draugiem nepārtraukti kaitinājām ģeogrāfijas skolotāju. Reiz mēs skolā zagām nevajadzīgas septiņdesmitajos gados izdotas grāmatas par ceļus satiksmes noteikumiem. Pēc tam uz ielas dalījām cilvēkiem un teicām, ka tas ir ļoti vērtīgs mācību materiāls. Daudzi cilvēki noticēja.”
Par saviem sapņiem Miķelis saka: “Agrāk man bija sapnis par savu kafejnīcu varbūt pat Itālijā, uz kuru nāktu mani draugi un mēs dzertu alu. Tas būtu skaisti! Šobrīd apzinos, ka visi ceļi vaļā, tomēr konkrēta nākotnes sapņa man nav.”
***
Māris Vitkus – taustiņinstrumenti
Labprāt paliek vienatnē
Māris dzimis Engurē, bet šobrīd dzīvo un mācās Rīgā. Muzicēšanu uzskata par savu darbu. Kā savas labās īpašības min draudzīgumu un spēju uzklausīt, savukārt slikto – slinkumu. Puisim patīk būt dabā, doties ar draugiem pārgājienos, lasīt grāmatas. Vēl viņam patīk fantazēt. “Varu izfantazēt jebko.”
Mārim patīk būt vienatnē. “Viens pats kaut kur aizeju, piemēram, aizbraucu uz mājām Engurē, aizeju uz jūras krastu, kur varu izlādēties, uzkrāt atkal spēkus. Vēlme būt vienam man saglabājusies no bērnības. Kad biju maziņš, spēlējos viens, man nepatika, ka pie manis nāca citi puišeļi un izjauca manu kārtību. Savā ziņā esmu pedants. Mani tracina, ka kāds man uzbāžas vai traucē. Bet draugi man ir ļoti būtiski. Man vajag pabūt vienam, bet pēc tam atkal gribas būt kopā ar draugiem.”
Māris negribētu vienmuļu dzīvesveidu un ikdienas rutīnu, kad katru dienu jādara viens un tas pats, viņaprāt, tas degradē cilvēku. “Pirms kļuvu par mūziķi, es profesionāli nodarbojos ar sportu – svarcelšanu. Vēlāk trīs gadus spēlēju hokeju, protams, paralēli nodarbojos ar mūziku, jo tā mani aizrāva jau no triju gadu vecuma. Sportam atmetu ar roku, jo sapratu, ka vēlos darīt kaut ko radošāku. Labprāt baudītu bohēmisku dzīvesveidu kādu ilgāku laiku. Taču ar bohēmu es nedomāju dzeršanu, bet gan tādu stāvokli, kad tu it kā kaut ko domā, bet neko konkrētu, tā kā plūsti pa dzīvi. Tas ir ļoti patīkami.”
***
Toms Rudzinskis – alta saksofons
Muzikāls un seksīgs
Toms sevi uzskata par muzikālu, mērķtiecīgu un diezgan seksīgu puisi. Slikta īpašība, kura viņam pašam nepatīk, ir kavēšana.
“Vienreiz es pat ieskaiti nokavēju, kuru pārcēla manis dēļ. Es jutos ļoti vainīgs. Es nevaru aiziet gulēt agrāk par vieniem naktī, bet pēc tam no rīta septiņos vai agrāk ir jāceļas, tas ir ļoti grūti. Tāpēc es dzeru no rītiem daudz kafijas.” Vēl nesen Tomam bija biezi, cirtaini mati, bet tad viņam sagribējās aiziet pie friziera. “Es aizgāju pie friziera, pa ceļam izdomāju – varbūt nodzīt matus? Un frizieris arī nodzina.” Agrāk nodarbojās ar snovbordu, bet tad pārtrauca, jo regulāri salauza rokas.
“Spēlēt saksofonu ar salauztu roku nav viegli.” Brīvajā laikā puisis spēlē saksofonu, klausās mūziku un skatās koncertierakstus. Viņam patīk skatīties rokkoncertus un pēc tam ietekmējoties atkārtot visādus trikus un manevrus. Vienreiz viņš mēģināja atkārtot triku ar kāpšanu uz monitora, kurš neizdevās. Tomam svarīgs šķiet fakts, ka viņš nav portālā “draugiem.lv”. “Es pa brīdim apskatos šo portālu, tikai no citu cilvēku profiliem.”
Puisis ar mūziku gribētu nodarboties visu mūžu. “Tas man patīk, jo ir brīvs režīms. Domāju braukt mācīties uz ārzemēm, jo, lai kā arī to negribētu atzīt, populārās un džeza mūzikas jomā Latvijā ir bedre. Bet es domāju atgriezties Latvijā, jo man šeit patīk.”
***
Māra Dombrovska – bekvokāls
Dzimusi melnajā piektdienā
Mārai patīk izmēģināt dažādus mūzikas stilus, tāpēc viņa dzied smago un baznīcas garīgo mūziku. “Man ir divas dabas. Esmu spītīga. Ja ieņemu kaut ko galvā, tad mani atrunāt nevar. Savukārt sliktā – es cenšos palīdzēt cilvēkiem, bet viņi mēdz mani izmantot un pievilt.”
Māra ir dzimusi melnajā piektdienā, viņas laimīgais skaitlis ir 13. “Man patīk sudrabs, nesāju smagnējas rotaslietas. Lielākā daļa manu drēbju ir melnas. Melnā krāsa dabā nav sastopama, tāpēc ir īpaša.”
Māru aizrauj māksla, viņa daudz zīmē savam priekam, patīk sirreālisms un Salvadors Dalī. “Bērnībā gandrīz māju nodedzināju. Mamma teica, ka vajag kārtīgi sakurināt krāsni, bet es pārcentos, un rezultātā nodega dīvāns. Vēl mēs ar māsu metām traukus no septītā stāva, gribējās redzēt, cik ilgā laikā šķīvītis nokritīs.” Par saviem draugiem Māra uzskata savu ģimeni, mammu, māsu un arī kaķi Vairi.
***
Agate Dombrovska – vokāls
Respektē citādāko
Agate mācās un strādā. Par savām labajām īpašībām uzskata spītību un principialitāti. “Agrāk es principa dēļ varēju kaut ko nedarīt vai tieši otrādi iespītēties un izdarīt.” Agate daudz smejas vietā un nevietā. Viņa var nosmieties 10 minūtes, pārtraukt uz brīdi un tad atkal atsākt.
“Dažreiz smejos, kad tas vismazāk vajadzīgs,” atzīst Agate ,”bet es nevaru rimties, vienkārši man nāk smiekli un tad vēl arī asaras birst.” Bez dziedāšanas viņai patīk arī šad tad kaut ko uzadīt. “Man patīk izdomāt kaut ko, kā nav citiem. Tas ir briesmīgi, ka skolās gandrīz visas meitenes staigā “Bik Bok” apģērbā. Protams, dažreiz arī šādos veikalos var atrast kaut ko interesantu, tomēr, manuprāt, labāk pašam izveidot ko jaunu, piemēram, vienkāršam krekliņam uzšūt uzrakstu. Tad tu zini, ka citiem tāda nav. Man nepatīk standarti un stereotipi. Dažreiz mēdzu tos lauzt.”
Agate nekad negribētu piedzīvot brīdi, kad nonāk bezizejas situācijā, kurā jārīkojas pretstatā saviem uzskatiem un principiem, kā arī negribētu kļūt iedomīga.
***
Jānis Olekšs – basģitāra
Ģitārai ir iedevis vārdu
Draugi Jāni nesauc par Janku vai Janci, bet gan par Olu, Olekšu vai Oliņu. “Bet mamma mani nesauc par Olekšu, jo tas ir mans uzvārds,” saka Jānis. Puisis mācās Latvijas Universitātē Ekonomikas un vadības fakultātē un vēlas kļūt par vadītāju.
Jānis ne tikai spēlē grupā “Morning After”, bet arī strādā par bārmeni.
Aizraujas ar basketbolu, vasarā – ar ūdensslēpošanu un citiem sporta veidiem. Sevi raksturo kā labsirdīgu, labestīgu, komunikablu un draudzīgu.
“Man svarīgi ir draugi. Pulkstenim, ķēdītei un citām lietām ir morāla vērtība, es pie tādām lietām ātri pieķeros.”
Savu ģitāru dēvē par brunetīti. Grupas biedri stāsta, ka viņš mēdz darīt jocīgas lietas, piemēram, īpašā veidā iepirkties.
