Grūst pāri Zemei debesu migla… Ne tikai migla, pār mums drīz, liekas, grūs gan Zeme, gan Debesis. Mēs esam pret karu. Mēs gribam Mieru. Mēs lūdzam Dievu par Mieru. Taču ar to nepietiek.
Grūst pāri Zemei debesu migla… Ne tikai migla, pār mums drīz, liekas, grūs gan Zeme, gan Debesis.
Mēs esam pret karu. Mēs gribam Mieru. Mēs lūdzam Dievu par Mieru. Taču ar to nepietiek.
Arvīds Kalme saka: “Dievs ir jālūdz. Viņš ir tepat mums blakus, taču, ja mēs paši negribēsim, viņš mūs nespēs uzklausīt!”
Rīgā, Doma baznīcā, vāc parakstus pret karu. Retais no mums tur var tikt. Mums, gulbeniešiem, arī jāprotestē pret karu. Savā pilsētā, protams. Mums jāseko rīdziniekiem, jāaicina Latvijas valdība un prezidente Vaira Vīķe – Freiberga uzklausīt mūs. Mums jāvāc paraksti, jāadresē tie valdošajai elitei. Taču vajadzīgs organizators, vieta, kur to varētu veikt. Es aicinu mācītājus organizēt šo parakstu vākšanu.
Kā es uzdrošinos rakstīt šādu aicinājumu?! Jā, es to drīkstu, jo Otrajā pasaules karā krita mans onkulis, krusttēvu sakropļoja, radus aizdzina uz Sibīriju. Un tas nav nekāds retums mūsu, latviešu, vidū. Tāpēc mums jāprotestē pret karu visā pasaulē, ne tikai Irākā.
Svētdien, 9.martā, notika aizlūgums par mieru Sv.Jēkaba katedrālē, ko translēja arī LTV 1.kanālā. Vai mēs tur redzējām mūsu prezidenti, valsts pirmo dāmu, simpātiskāko sievieti Latvijā? Vai tur sēdēja Einars Repše, kurš baznīcā zvērēja kalpot Latvijai? Viegli ir sēdēt baznīcā svētkos, smaidot kameru priekšā.
“Ja ne angļi, tad amerikāņi, bet tā jau nepaliks!” tā mūsu tēvi teica Otrā pasaules kara beigās, gaidot Staļinisma sabrukumu. Bet nekā. Mēs nebijām viņiem vajadzīgi. Un arī tagad neesam. Viss notiekošais atkal ir politiska spēle.
Vai nav muļķīgi sajūsmināties par amerikāņu solījumiem pavadīt atvaļinājumus mazajā Latvijā?
Mums būs jāielaiž Latvijā amerikāņu kara bāzes, ja viņi tā gribēs. Prezidente tā izlēmusi. Šis stāsts ir dzirdēts. Vai nav vienalga, kādas valsts bāzes tās ir?
Tāpēc mums jāprotestē. Jāraksta prezidentei. Visu tautību cilvēkiem ir jāizbeidz šī nejēdzība. Mēs taču nevēlamies sūtīt karā savus dēlus un mazdēlus?
Tāpēc arī es aicinu: “Pasakiet, kur mēs varam protestēt pret karu un aicināt uz Mieru!” Tas mums ir jādara. Citādāk nevar!
Inese Briede, 1. grupas invalīde