Es esmu svece. Es degu, un neviens mani nevarēs nodzēst.
Es esmu svece. Es degu, un neviens mani nevarēs nodzēst.
Jā, manu liesmu var nopūst, un uz īsu mirkli es būšu mierīga, tomēr atnāks kāds cits un aizdedzinās mani.
Aizdedzinās, jo cilvēki jau nevar bez svecēm. Mēs viņiem esam vajadzīgas, jo esam karstas, liesmojošas, vienīgās, kas var sasildīt viņu aukstās dvēseles.
Nopūstas arī mēs kļūstam aukstas, un tad jau tā īsti vairs neesam sveces, ne tādas, kādas vajadzīgas cilvēkiem, tāpēc…
Jā, mani var nopūst, bet es zinu, ka vienmēr būs kāds, kurš atnāks un aizdedzinās.
