Ar ziedu pušķi rokās pie manis ierodas kaimiņš Jēcis ar savu lauleni Amāliju.
Ar ziedu pušķi rokās pie manis ierodas kaimiņš Jēcis ar savu lauleni Amāliju.
“Kaimiņ, izsaku visdziļāko līdzjūtību par Rozālijas zaudēšanu. Lai viņai vieglas smiltis un tev izturība!”
Gaužām skumīga ir šī mūsu tikšanās. Neslēpšu, ka esmu satraukts un satriekts līdz sirds dziļumiem. Bet ko lai dara, tāda ir cilvēka dzīve, un ikviens aizies savā laikā uz tālo mūžību, no kuras vairs nepārnāksim. Pat Antona Krikuma raksts, kurā viņš cenšas tikt pie jaunas sievas, kā to dara mūsu mīļie deputātu kungi, kuriem ķešā daudz naudas un rokās vara, neliek atplaukt smaidam mūsu sejās.
Kad esam iztukšojuši pa glāzītei un novēlējuši vieglas smiltis manai Rozālijai, saruna pamazām ievirzās ikdienas dzīvē. Jēcis apcer, cik tagad būšot skaista un bagāta dzīve pēc vēlēšanām.
Amālija iebilst: “Nolaidies uz zemes! Pat Šlesera kunga runa krasi mainījusies. Nu vairs nesaka, ka algas būs 500 latu un pensijas 200 latu mēnesī. Tagad sludina tā: četru gadu laikā strādājošajiem algas tikšot paaugstinātas līdz 500 latiem mēnesī un pensijas tikšot pakāpeniski palielinātas. Te nu bija tavi lielie prieki. Dabūjis knipi pa degunu, sēdi mierīgs!
Tagad turpināsies teātris pie valdības galda par “čekas” maisiem un par kompartijas bosu uzvārdu publicēšanu, kuri sen sēž siltajos krēslos un taisa politiku, veicina korupciju, un varonīgi to apkaro. Kā armēņu komjaunieši, kas vispirms radīja šķēršļus un pēc tam varonīgi cīnījās, lai tos pārvarētu.”
“Ak, tu, mana Amālija!” iebilst Jēcis. “Tu esi vai gaišreģe, teici, ka Lembergu ievēlēs Saeimā un nebūs ne zaglis, ne blēdis. Tā arī izrādās un notiek. Vai mēs ar tavas gaišredzības palīdzību nevarētu taisīt biznesu? Kļūtu bagāti un turīgi.”
“Beidz ņirgāties par mani!” saskaišas Amālija. Bet pēc brīža piebilst: “Ek, jūs, mani vīrieši, kā jūs nesaprotat īsta latvieša raksturu un būtību! Nu tā ir tāda, kā Bībelē teikts: ja tev iesit pa vienu vaigu, pagriez otru. Vai tik grūti atcerēties mācītājkunga saukli: pacieties, debesīs labāki kļūs! Protams, ja jūs, tādi grēcinieki, tur nokļūsiet.”
Vēl pārrunājam par šo un to, par ceļiem, kuri ir un paliek par neceļiem (par to runāt un rakstīt ir gandrīz modes sauciens), kā arī par varaskungu imunitāti pret tautas pļāpāšanu, it kā tai klātos slikti. “Nu neklājas slikti, ir “jautri”, cenas pieaug gāzei, elektrībai, transportam, zālēm un arī dienišķai maizītei. Nu tā tam jābūt.”
Amālija novēl man sastapt turpmākajā dzīvē tikpat mīļu sievieti, kāda bija mana Rozālija, bet es maz ticu brīnumiem.
Vectētiņš no Līgo
