Vērojot pēdējā mēneša notikumus Latvijā, man ir radusies sajūta, ka Latvijas politiķiem ir vienaldzīga sabiedrības attieksme un uzticība viņu darbam.
Vērojot pēdējā mēneša notikumus Latvijā, man ir radusies sajūta, ka Latvijas politiķiem ir vienaldzīga sabiedrības attieksme un uzticība viņu darbam. Latvijas iekšpolitikā notiek kaut kas un es nesaprotu, kāpēc.
Ir vairāki notikumi, ko nevar nepamanīt – dīvainā Saeimas priekšsēdētājas izvirzīšana Eiropas komisāres amatam, satiksmes ministra vietas izpildītāja vēlēšanās uzspiest savu gribu sabiedriskajai televīzijai, Valsts prezidentes rīcība, pieļaujot, ka viņas dzīvesbiedrs izmanto necaurspīdīgu shēmu zemes iegādei mājas celtniecībai Baltijas piekrastes kāpās, valsts varas necienīgi un neloģiski uzbrukumi un klaji draudi pilsoniskajai sabiedrībai, kas iedrošinās pateikt, ka domā citādāk un pieprasa amatpersonas atkāpšanos.
Šie notikumi mulsina. Es nevēlos izlikties, ka dzīvoju demokrātiskā valstī, ja redzu, ka politiķi neievēro daudzus demokrātijas pamatprincipus – vārda brīvību, vienlīdzību un cieņu pret sabiedrības viedokli. Es vēlos dzīvot valstī, kurā politiskie lēmumi nekavējoties tiek izskaidroti. Es vēlos dzīvot valstī, kurā politiķi paši atkāpjas pēc mazākās aizdomu ēnas par viņu negodprātīgu rīcību. Es vēlos dzīvot valstī, kurā sabiedrība iesaistās politiskajos procesos un kritizē politiķus, nebaidoties no draudiem.
Ja arī tu domā tāpat, tev ir iespēja parakstīties sabiedriskās organizācijas “Sabiedrība par atklātību – Delna” mājas lapā internetā (http://www.delna.lv).
