Vēstules ir dažādas. Tādas, kur strāvo prieks, tādas, kas brīdi liek kavēties atmiņās, tādas, kas netieši uzrunā kādu cilvēku. Tās ir kā klusa un rimta saruna ar savu iekšējo pasauli.
Vēstules ir dažādas. Tādas, kur strāvo prieks, tādas, kas brīdi liek kavēties atmiņās, tādas, kas netieši uzrunā kādu cilvēku. Tās ir kā klusa un rimta saruna ar savu iekšējo pasauli. Ir vēstules, kas liek padomāt, izvērtēt un tikai tad izdarīt secinājumu – rīcība bijusi pareiza vai nepareiza. Saņēmām kādu vēstuli, kas pie tās sūtītājas pirms diviem gadiem nonākusi nejauši. Vēstules nogādātāja redakcijā stāsta, ka sēdējusi pie viena galdiņa ar jaunu sievieti, kas tukšojusi vienu kokteili pēc otra un neko neredzošām acīm lūkojusies apkārt, kā nesaprazdama, kāpēc viņa ir te. Tad, palūgusi bārmenim papīru, viņa brīdi rakstījusi, tad saburzījusi sīkā rokrakstā aprakstītās lapiņas, nometusi uz palodzes un aizgājusi. “Ziņkārības mudināta, es šīs lapiņas paņēmu un glabāju līdz šim brīdim,” saka šīs vēstules glabātāja. Tagad vēstuli varat izlasīt arī jūs!
Vēl nedzimušajam bērnam
Sveiks, mans vēl nedzimušais bērns, ja tu esi! Es tā skatos, tu nepanes alkoholu. Nevajag tā! Dzērumā tu esi ieņemts, un dzērumā tiks lemts par tavu dzīvību. Gribi tu to vai ne. Un nav vērts likt man justies slikti, dzerot “Asiņaino Mēriju”. Tikai alkoholam tu vari pateikties par savu esamību. Un, ja tev būs lemts piedzimt, tad tava māte tik un tā nespēs tev piedāvāt cilvēka cienīgu dzīvi. Un nekas cits tev neatliks, kā nodzerties, lai būtu vienalga. Tev apkārt būs tikai vienaldzība un nežēlība, jo tavai mātei tik ļoti gribas DZĪVOT, nevis eksistēt, ziedojot sevi tev. Viņa nav gatava rūpēties par tevi, kamēr būsi nevarīgs, un mīlēt tevi, kad kļūsi neatkarīgs. Un tomēr viņa negrib tevi nonāvēt vēl nedzimušu. Varbūt tāpēc, ka savā egoismā nevēlas aiziet pārāk tālu un kļūt par slepkavu. Abortēto paradīzē tev noteikti klātos labāk nekā šinī pasaulē. Tu esi tik neaptverams un tomēr līdz ārprātam reāls. Mans prāts atsakās domāt par tevi, bet sakāpinātās emocijas nemitīgi liek just tavu klātbūtni. Es tevi negribu tikpat stipri, cik gribu, un ienīstu ar tādu pašu sparu, kā iemīlos tevī. Es varētu tevi nonāvēt, lai gadiem ilgi apraudātu. Saki man kaut ko vairāk! Man nepietiek ar tavu netīksmi pret alkoholu. Dod man mājienu par to, ko pats vēlies! Tu taču zini, ko domāju es, un pats arī domā. Tu esi daudz tuvāk Dievam, jo vēl neesi pieredzes samaitāts kā tava māte un arī tēvs. Zini? Viņam nav vienalga, kas ar tevi notiek, bet arī viņam vairāk gribas baudīt dzīvi nekā uzņemties atbildību par tevi. Saņemies, mans mīļais, vēl nedzimušais bērns, ja tu esi! Tavas nedienas sākās ar brīdi, kad tava māte mēģināja gūt baudu no mīlestības, un tavas nedienas nebeigsies. Tu esi neveiksmīgi izvēlējies vecākus. Ja tu mirsi manas vainas pēc, nākamreiz padomā, pirms atgriezies.
Tava rašanās bija beigu sākums. Gluži tāpat kā manējā. Es laikam gribētu būt tavā vietā, jo tad man nebūtu izvēles…
Nezināmā
