Litenē, Ozolu ielā 9, idejām jau kļūst par šauru
„Mums nekas te no gaisa nav nokritis. Viss ir pašu kopīgi izdomāts un veidots. Visa ģimene strādājam kā viena komanda,” saka liteniete Marita Platā, kopā ar dzīvesbiedru Vitāliju izrādīdama savu skaisto un pārdomāti izveidoto pagalmu, kas atrodas Litenē, Ozolu ielā 9.
Pirms 33 gadiem Marita un Vitālijs kā jauna ģimene sāka dzīvot visiem labi zināmajā „līvānietē”, kas tagad pārvērtusies līdz nepazīšanai. Pagātnei pieder ogulāju un ābeļu rindas, kā arī dubļu jūra tai apkārt. Lai nokļūtu līdz mājai, vajadzējis iet pa laipām un plāksnēm. „Pa šiem gadiem mēs ļoti daudz ko esam izmainījuši, jo ir tik daudz dažādu iespēju. Daudz kas pašiem apnīk. Īpaši jau Vitālijam atkal gribas kaut ko jaunu. Man patīk kaut ko iekopt un tad to uzturēt,” saka Marita, bet Vitālijs ir atklāts, sakot, ka ir uzņēmies tikai sponsora lomu, jo ar idejām un iegribām vien nepietiekot. Visam esot nepieciešami līdzekļi. Puķu stādītāja un kopēja esot Marita, bet par zāles pļaušanu gādājot dēls Roberts, kurš ar ģimeni dzīvo Gulbenē. Saimnieki nenoliedz, ka pēc padoma pirmajos gados jautājuši floristei Ailitai Brezinskai. Paklausot viņas ieteikumam, kopējā dārza ainavā tagad lieliski iekļāvušies dažādu nokrāsu skujeņi un košumkrūmi, kā arī puķes.
Uz pārējo Ozolu ielas namu fona kā koši dzeltena sala izceļas gan dzīvojamā ēka, gan saimniecības ēkas. Vitālijs atceras, ka tad, kad ieraudzījis, kādā krāsā ēka nokrāsota,
bijis negaidīti pārsteigts: tik koša tā šķitusi! Pa šiem gadiem pie tās jau pierasts. Košums labi sasaucas ar brūnajiem ēku jumtiem, puķu un dekoratīvo krūmu daudzveidīgajiem toņiem. Kopējo ainavu lieliski papildina strūklaka, stalto koši zaļo tūju siena un dažādie dekoratīvie elementi, kurus šā amata meistari darinājuši gan no koka, gan metāla. Izrādās, ka Maritai tuvāks ir koks, bet Vitālijam – metāls. Starp abiem nācies rast līdzsvaru. No ielas puses katru ienācēju uzlūko uz alus mučeles apsēdies kokā izgriezts vīrs. Marita smejas, ka vārtiņu otrajā pusē viņam pretim jānosēdinot arī koka sieva. Koka figūru autors savulaik nolūkots Brenguļos. Pie durvīm klusē suņa figūra, pie strūklakas pierāpojis skorpions. Uzmanīgs vērotājs pamanīs, ka koka skulptūras iekarojušas arī citas vietas pagalmā, bet lielie koka zirnekļi vēl pacietīgi gaida savu iznācienu. Tiem būs uzdevums atdzīvināt garāžas ēkas sienu, ka saimniekiem šobrīd šķiet vienmuļa un neizteiksmīga. Savukārt podi ar krāšņi ziedošām puķēm izkārtojušies no metāla kaltos statīvos.
Marita Platā stāsta, ka iecerējusi veikt izmaiņas vienā dobē, to atvēlot tikai pavasara ziediem. Par vairāku dobju izveidi esot lūgta alūksnieša Agra Veismaņa konsultācija, jo, augiem kļūstot lielākiem, tie sākuši cits citu nomākt, tāpēc vajadzējis domāt, kā visu pārveidot. Vitālijs neslēpj, ka viņam nepatīkot peonijas, jo tām esot īss ziedēšanas laiks, lietus sakapājot ziedus, bet nobirstot tie radot nekārtību. Tāpēc Marita jau izdomājusi, ka peonijas pārcels uz citu vietu, lai tās kopā ar hostām veidotu zaļu žogu gar laukumu, kurā ierīkots mazbērniem domātais rotaļlaukums, kurā ir gan batuts un šūpoles, gan karuselis un slīdkalniņš, gan vēl citas mazuļu aktivitātēm piemērotas izklaides. Marita vedina apskatīt pagalma daļu, kur izvietojusies strūklaka un pakāpeniski veidota puķu dobe. Lai abi dekoratīvie elementi būtu saskaņoti, pērn to apdarei izmantotos dzeltenīgi pelēcīgos dolomīta akmeņus nomainījuši akmens bruģakmeņi. Maritai ļoti patīk atpūšoties izbaudīt klusumu, tāpēc viņa par strūklakām priecājas, bet atzīst, ka ūdens radītā šalkoņa tomēr traucē. Toties Vitālijam tā ļoti patīk. „Pa šiem gadiem man ir pieredze, kas pēc kā dobēs ziedēs. Lai gan viss it kā ir iekārtots, tomēr darāmā pietiek tāpat. Ja reizi nedēļā nepārskatu dobes, tad ir traki. Jau tagad redzu, kur kas jānogriež, kur kas jāizrok vai jāpārstāda. Man ļoti patīk rozes, bet tās man ir iestādītas siltumnīcā. Pie mums vienā gadā bija atbraukuši dārzu vērtētāji. Viņi visu kritizēja, bet mēs dārzu un pagalmu veidojam tā, kā pašiem patīk. Nedzīvojam lauku sētā, bet ciematā, tāpēc esam ierobežoti savās vēlmēs un idejām jau sāk kļūt par šauru,” uzskata Marita, kurai patīk lietu kārtība gan ikdienā, gan dārzā, gan puķu dobēs. Arī Vitālijam kārtības un darba mīlestību jau bērnībā ieaudzinājuši vecāki.
Pagalma daļu, kur vietu radis peldbaseins, gar kuru pastaigā devušies bruņrupuči, tam blakām – rotaļlaukums un atpūtai paredzētā ēka ar stikla sienām, meita Dina nosaukusi par mazo Turciju. „Peldētāju te netrūkst. Es pati katru rītu peldējos līdz 12.janvārim un peldēšanās sezonu atkal atsāku aprīlī. Mums ir mazbērni, tāpēc rotaļlaukuma izveide bija nepieciešama. Kamēr vecāki ar draugiem tusējas, bērni var spēlēties. Piemēram, Līgosvētki pie mums tiek svinēti katru gadu. Ir telpas, kur pārnakšņot, ir biljarda un tenisa galdi, tāpēc ko darīt pietiek visiem,” priecājas Marita. Vitālijs piebilst, ka viss redzamais nav tapis dažu gadu laikā, bet soli pa solim. „Lielākoties es idejas smeļos Ķīpsalā, kad tur notiek mājai un dārzam veltītās izstādes, jo tur iespējams saņemt profesionāļu padomus. Bodniekiem ir jāpārdod prece, tāpēc viņi gatavi pārdot jebko. Tomēr 70 procenti ir atkarīgi no meistara, kam uzticu darāmo. Man patīk agri no rīta iznākt pagalmā, kad viss ir sakopts, viss zied,” priecājas saimnieks.
