Ir tāds burvju vārdiņš “paldies”, ar ko maksājam par palīdzību, par labi padarītu darbu un arī par smaidu.
Ir tāds burvju vārdiņš “paldies”, ar ko maksājam par palīdzību, par labi padarītu darbu un arī par smaidu. Bet ir brīži, kad šis labais vārds šķiet par sīku.
Par manas paaudzes un ne tikai man dāvāto gulbeniešu mīlestību manā 75. dzimšanas dienā visu priekšā līdz zemei ir jānoliec galva.
Esmu dziļi pateicīgs ansambļu “Sarma”, “Namejs” un “Latgalīte” dziedātājiem un to vadītājiem, kas man dāvāja dziesmas, izauklētas neskaitāmos mēģinājumos. Pianiste Inga Kalniņa un Indra Ieviņa lielākajai daļai dziesmu ielika otru dvēseli. Neaizmirsīšu Imanta Ilgaža un Vijas Poļakas dziesmas, kas bija veltītas tikai man. Viss tas bija kā saldināta rudzu maize uz galda pēc padarīta darba. Esmu pateicīgs laikrakstam “Dzirkstele”, kas manu darbošanos vienmēr ir atbalstījis. Redakcijas kolektīvā laikam tāds vārds “nevaram” nepastāv. Manu mīlestību ir pelnījusi “dvēseles žurnāliste” (kā to sauc lasītāji) Malda Ilgaža, kas man veltījusi daudz labu vārdu. Viņa ir viena no tām, kas prot ieiet problēmas vai notikuma “sirdī”.
Nesamaksājamu atbalstu pasākumu organizēšanā man vienmēr sniegusi pilsētas dome un tās priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, par ko esmu dziļi pateicīgs. Vislabākos pateicības vārdus par jubilejas pasākuma veidošanu pelnījuši Gulbenes kultūras centra darbinieki un direktors Egons Kliesmets, koncerta programmas vadītāja Inese Stalīdzāne.
Paldies visiem!
