Otrdiena, 30. decembris
Dāvids, Dāvis, Dāniels, Daniela, Daniels
weather-icon
+-3° C, vējš 3.13 m/s, Z-ZA vēja virziens

Esmu gatavs kompromisam

Lēmums veidot Lejasciema novadu ar centru Lizumā ir neloģisks. Manuprāt, ja ir Lejasciema novads, tad arī centram jābūt Lejasciemā.

Lēmums veidot Lejasciema novadu ar centru Lizumā ir neloģisks. Manuprāt, ja ir Lejasciema novads, tad arī centram jābūt Lejasciemā. Es par to nejustos apvainots. Ja centru vēlas Lizumā, tad jābūt Lizuma novadam.
Kuluāros skan izteikumi, ka varētu būt tikai viens novads – Gulbenes. Kā ir un būs labāk, to, manuprāt, šobrīd nepateiks neviens. Katram variantam ir pozitīvi un negatīvi aspekti.
Pozitīvais novadu izveidē pirmām kārtām ir valdībai, jo ir tik vienkārši pašreizējās administratīvi teritoriālajās robežās izveidot vienu novadu. Var sacīt, ka Gulbenes rajons ir neliels, bet arī Latvija nav liela. Varbūt veidosim vienu novadu ar centru Rīgā? Būs tik viegli strādāt, jo problēmas risinājumu gūs Rīgā. Visiem būs labi. Tomēr – vai visiem? Šaubos.
Arī konkrētajā gadījumā diezin vai būs labi, ja rajonā ir tikai viens novads. Jo lielāks novads, jo lielāka teritoriālā vienība, kurā veidojas nomales. Ja mēs tās nespēsim pārredzēt, cilvēkiem dzīves apstākļi aizvien pasliktināsies. Tāpēc, teorētiski es vēlētos, kas droši vien ir nereāli, ka saglabājam savas pašvaldības.
Citēšu, kāds ir ar likumu noteiktais administratīvi teritoriālās reformas mērķis. “Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.” Vai tiešām mēs laukos esam tik nespējīgi sniegt šos pakalpojumus, vai mums nav cilvēku, kas spētu veidot ilgstošas pagasta attīstības programmas, rakstītu prasmīgus projektus līdzekļu piesaistei? Var nebūt vienā pagastā, bet visos pārējos varbūt ir. Uzskatu, ka mēs varam strādāt un attīstīties arī patstāvīgi.
Runājot par vienu – Gulbenes novadu – mani satrauc, vai ar laiku necietīs tādas jomas kā izglītība un kultūra. Ja kaut kam pietrūks līdzekļu, tad tos galvenokārt novirzīs uz novada centru. Iespējams, ka šobrīd tie, kas varam atļauties, esam “izlaiduši” sava pagasta iestādes, piešķirot vienā vai otrā reizē vairāk līdzekļu, veidojot vairāk mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu un tamlīdzīgi. Baidos, ka, esot vienā novadā, visam nepietiks naudas, tāpēc būs jāiemācās kaut ko samazināt. Mēdz sacīt, ka nekad necietīs centrs, tāpēc, iespējams, pagasta cilvēki man pārmetīs, bet labāk būtu, ja Lizums nekļūtu par novada centru, jo mēs spējam attīstīties jebkurā gadījumā. Citiem tas var būt daudz grūtāk.
Pieņemsim, ka esam kopā jau zināmie pieci pagasti, no kuriem trīs ir lielāki un uzņēmējdarbībā spēcīgāki. Tiem klāt nāk Druvienas un Tirzas pagasti, kas ir mazāki, bet ar noteiktām potencēm. Es, piemēram, būtu ar mieru, ja novada centrs būtu Druvienā vai Tirzā, jo tas šiem pagastiem dotu jaunas iespējas attīstīties.
Nesaprotu, kāpēc, piemēram, Rankas pagasts, ja nevar darboties patstāvīgi, vēlas pievienoties Gulbenes, nevis Lejasciema novadam? Vai tā ir neticība savām spējām? Saprotu, ka arī Tirza raugās uz Gulbenes pusi, ja ir iespējams izvēlēties, tāpēc neesmu uztraucies par to, ka Lejasciema novadā varam palikt tikai divi pagasti. Ja vēl Ranka mainītu savas domas, būtu ideāli, jo visi trīs mēs kaimiņu novadam varētu šur tur “izgriezt pogas”, kļūstot par nopietniem konkurentiem. Potenciāls Lejasciemā, Lizumā un Rankā ir pietiekami augsts, tāpēc mēs varētu strādāt ne sliktāk kā Gulbenē.
Kāds ir cilvēku ieguvums, dzīvojot novada centrā, un tiem, kas turpinās mitināties sava pagasta teritorijā? Otrajiem tāpat kā līdz šim būs iespējams saņemt gandrīz visus pakalpojumus. Nedomāju, ka viņiem katru dienu vajadzēs mērot ceļu uz novada centru. Tāpēc uzskatu, ka novadu izveidē iedzīvotāju iebildumi ir vairāk principiāli. Viņiem ir būtiski dzīvot centrā. Mēs vienmēr ar grūtībām un neuzticību pieņemam visu jauno.
Esmu domājis arī par to, kā būtu, ja Lejasciema novada centrs būtu Lejasciemā, Druvienā vai citur. Tam es neiebilstu, bet ar vienu nosacījumu, ka tad visi pieci pagasti veidojam savu novadu bez Gulbenes. Kas ir Gulbene? Pilsēta ar savām problēmām, kur to, iespējams, ir vairāk nekā Lizuma vai citā pagastā. Tas ir saistīts arī ar Vēlēšanu likumu, kas paredz, ka pašvaldībā no katriem 1000 iedzīvotājiem jāievēl viens deputāts. Ja cilvēku skaits ir lielāks – divi deputāti. Tas nozīmē, ka pārsvarā no katras pašvaldības ir divi deputāti, bet no pilsētas – deviņi. Kas sanāk? Vairāk nekā 30 deputāti sēž un spriež, bet, kā liecina prakse, jo vairāk cilvēku, jo grūtāk pieņemt lēmumus un objektīvi izvērtēt situāciju. Sākas dažādas ambīcijas. Mazākā novadā pieņemt lēmumus ir vieglāk. Saprotu arī to, ka Gulbene vienmēr būs lielāks centrs par jebkura novada centru, jo neviens uz diviem novadiem nedalīs valsts iestādes, kas atrodas pilsētā. Tas arī nav vajadzīgs. Cerīgi raugos uz elektronisko iespēju attīstību un uzskatu, ka cilvēkiem nevajadzēs katru dienu braukt uz centru, lai saņemtu vai iesniegtu dažādus dokumentus, ka šis process notiks civilizēti. Bet tam visam vajadzēja būt sakārtotam līdz reformai. Tā nav pašvaldību vaina. Mēs vienmēr esam bijuši gatavi kaut ko iemācīties, kaut kam piemēroties.
Atšķirībā no citiem kolēģiem, sevi par “grēkāzi” neuzskatu. Pašvaldības cita no citas atšķiras, ņemot vērā ne tikai to vēsturisko izveidi, bet arī uzņēmējdarbības attīstību. Ir būtiski, lai uzņēmējs būtu ieinteresēts izvēlēties kādu konkrētu pašvaldību. Ja tā notiek, tad ir vajadzīgs vēl kāds gads, kad varēsim teikt, ka mums valsts dotācijas nav vajadzīgas. Arī šobrīd līdz reformai cenšos maksimāli vairāk izdarīt. Jo izdarītais būs mūsu, to neviens nevarēs atņemt. Ja arī Lizums kļūs par novada centru, tad pirmais uzdevums būs maksimāli vairāk izdarīt to pagastu labā, kas nelielā budžeta dēļ nav spējuši tikt ar visu galā. Piemēram, Druvienas pagastā primārais uzdevums būtu sakārtot ceļus.
Reforma ir simtprocentīgs piespiedu variants. Tā līdzinās vēsturiski iepazītajai kolektivizācijai, kad tiekam “sadzīti” lielā kolhozā. Tāpēc arī tautā, kas pārdzīvojusi tik daudz reformu, valda neuzticība.
Lizuma pagasts
Platība: 108 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits: 1691.
Apdzīvotības blīvums: 15,7 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.
Lielākās apdzīvotās vietas: Lizums, Velēna.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.