Konsultēties ar jomas profesionāļiem, lai saprastu, vai plānotā izvēle atbildīs paša interesēm un spējām, jauniešiem iesaka lizumnietis Ritvars Sebris (21). Šonedēļ viņš aizstāvējis Rīgas Tehniskajā universitātē bakalaura darbu novirzienā “Uzņēmējdarbība un vadīšana”. “Man ir daudz draugu, kas izvēlās vienu studiju programmu, pamācās gadus divus, tad maina to, un ir arī tādi, kas saprot gada beigās, ka joma nebūs pareizā, bet tāpat turpina mācīties. Es iesaku, ja esi kļūdījies ar izvēli, tad maini to, jo, kamēr esi jauns, vari visu radikāli dzīvē mainīt,” uzrunājot topošos vidusskolu absolventus, iedrošina Ritvars, kurš paralēli mācībām mērķtiecīgi virzās izvēlētajā nekustamo īpašumu darbības jomā. Komunikācijas un pārdošanas prasmes, kā arī iegūto augstskolā Ritvars jau otro gadu īsteno darbā uzņēmumā “Aver Brokerage”, šobrīd Ritvaram uzticēts vadīt daļu komandas.
Vide veido vērtības
Kā pēc vidusskolas atrast savu ceļu? “Es daudz runāju ar citiem. Uzrakstīju uz papīra visu, kas man sanāk, ko es gribētu darīt, cik gribētu saņemt un kuri ir tie kritēriji, kas mani padarītu laimīgu. Tad aktīvi sāku meklēt. Zinu, tagad visiem visu gribas ļoti ātri – kāpt pa karjeras kāpnēm, ātri daudz pelnīt, bet daudzi nav gatavi smagi strādāt. Daļai arī vide piezemē. Man vide ļoti palīdzēja. Sākumā tā bija ģimene, tad skola, tad augstskola.” Ritvars atzīst, ka izvēlējies augstskolu, jo tā bija motivējoša vide. Darbojies arī studentu pašpārvaldē. “Tur visi bija dedzīgām acīm ar vēlmi darīt. Skatījos dažādus seminārus. Ja esi vidē, kur apkārt visi ir gatavi darīt, arī pašam gribas iet uz priekšu,” uzskata Ritvars. Milzīgs personīgās izaugsmes faktors, ko Ritvars novērtējis īpaši pēc vidusskolas, ir grāmatu lasīšana. Dienā vismaz pusstundu vai stundu ir jāatrod lasīšanai. “Es noteikti katram iesaku – lasiet grāmatas! Veiksmīgu cilvēku padomos var izlobīt principus un dzīves idejas sev.”
Zināju, ka ātri sakārtošu dzīvi
Ritvars ir no Lizuma. Uzsākot mācības Rīgā, uz mājām atbraucis teju katru nedēļu, šobrīd sanāk retāk, bet atzīst – ja vien vecākiem ir nepieciešama palīdzība, laiku atradīs jebkurā brīdī. Šobrīd abiem ar vecāko brāli Armandu mācības un dzīve rit galvaspilsētā. Brālis studē RTU doktorantūrā. Ritvars uzsver: “Man ar brāli ir ļoti labas attiecības, bērnībā, protams, bija kautiņi, taču tagad starp mums ir tikai cieņa un savstarpējais atbalsts.”
“Vide izveido galvenās vērtības un pamatus. Man ir ļoti labas atmiņas par bērnību. Tajā ļoti daudz nodarbojos arī ar sportu, mūziku un dejām. Vecāki tajā ievirzīja, lai audzētu manī radošumu un attīstītu talantus. Ja sākumā likās, kur gan noderēs mūzikas skolā apgūtās klavieres, tad tikai pēc tam sapratu, ka tas veido gan muzikalitāti, gan raksturu,” uzskata Ritvars.
Arī Lizuma vidusskolu jaunietis vērtē kā izaugsmes vidi. “Lauku skolā bija gan individuāla pieeja, gan ļoti draudzīga vide, lai realizētu vēlmes un talantus. Brīnišķīgas atmiņas man ir par manām visām klases audzinātājām, no kurām viena bija mana mamma – Inga Sebre. Paldies arī Ārijai Fijalai, Aivai Krauklei un Ingai Kadilei. Jau kopš bērnības biju pārliecināts, ka ātri sakārtošu dzīvi, privāto jomu, atradīšu darbu, ko mīlu, un nepazudīšu,” atzīst Ritvars. Nostiprinātās vērtības – uzņēmība un gribasspēks palīdz arī Ritvaram dienu sākt tad, kad citi vēl guļ. “Jā, esmu cīrulis. Sākumā, protams, vajag adaptācijas laiku – 2-4 nedēļas, kamēr organisms pierod. Ceļoties pirms sešiem, paspēju uz sporta zāli aiziet un iegūstu papildus stundas, pirms citi ir pamodušies,” stāsta Ritvars.
Uzaicina uzņēmuma vadītāju uz tikšanos
Pārsteidzoši savam vecumam Ritvars jau divus gadus darbojas nekustamo īpašumu jomā kā aģents. “Pirmā kursa beigās atradu vienu uzņēmumu, kuri darbojas ar eksportu un meklēja, kas Rīgas pārtikas veikalos veiktu aptaujas. Tas kļuva par manu pirmo darbu. Divu mēnešu laikā ar savu harismu un komunikācijas prasmēm kļuvu par labāko intervētāju. Mani paņēma strādāt birojā. Tomēr jau pēc mēneša sapratu, ka tas nav darbs man. Visu cieņu šim uzņēmumam, tomēr, ja nāc uz darbu ar domu, kad pienāks dienai beigas, tā nav tava lieta,” pieredzē dalās Ritvars. Sociālajos tīklos ieraudzījis pašreizējo priekšnieku, Ritvars saņēmās un pats uzaicināja viņu uz tikšanos. Paša iniciatīva un interese par nekustamo īpašumu jomu ieinteresēja vadītāju, un Ritvaram piedāvāja iespēju pievienoties. “Jau pirmajos mēnešos sapratu, ka šī ir mana vieta. Tie gan bija smagi mēneši. Lielākais izaicinājums sākumā bija dabūt klientus, kas gatavi man uzticēt pārdošanu. Visu mācījos no nulles un pirmajos trīs mēnešos īsti neveicās, bet sapratu, ka jāturpina strādāt un mācīties. Mūsu jomā ir tā, ka pirmajos trīs mēnešos atkrīt 70-80 % cilvēku, kuri saprot, ka tas nav viņiem. Daudzi uz šo jomu atnāk, jo domā, ka tā būs viegla nauda, bet, visticamāk, beigās neiztur neskaitāmos atteikumus. Patiesībā tev ir jāmīl šis darbs. Nekustamie īpašumu aģents nav profesija, tas ir dzīvesveids,” uzsver Ritvars. Šajā jomā bija viss, ko jaunietis pēc vidusskolas bija uzrakstījis uz papīra – pats plāno laiku, nemitīga izaugsme, strādā vairāk-saņem vairāk, jauni cilvēki un komunikācija katru dienu. Ritvars novērtē, ka uzņēmumam ir skaidri izstrādāta mērķauditorija un mārketinga veids, kā arī labs vadītājs. “Viņš man ir kā mentors gan profesionāli, gan arī privātās dzīves lietās. Pats dzīvē daudz kam gājis cauri, daudz lasījis grāmatas. Manuprāt, tas ir izcils nākotnes vadības modelis, kas atbalsta tevi ne tikai darba jautājumos.”
Pielāgoties krīzes situācijai
Pašreizējā krīze ir jūtama arī nekustamo īpašumu jomā, tomēr tā nav bijusi dramatiska. “Darījumi notiek, lai arī, protams, mazākos apmēros. Aprīlī bija kritums par 30-40% no darījumiem. Rīgā vidēji iepriekš notika 1250 darījumi mēnesī, krīzes laikā – 700-800 darījumi. Tomēr maijs man būs labākais mēnesis gada laikā. Vēl joprojām ir cilvēki, kas skatās īpašumus, vēlas tos iegādāties. Tagad cilvēki ir atpakaļ apritē, skatās, grib un iegādājas un pasaules gals vēl nav pienācis. Tas ir jautājums, kā tu pielāgojies krīzei. Ja dārgos īpašumus pērk mazāk, tad tā ir iespēja pārorientēties uz mazākiem īpašumiem,” stāsta Ritvars.
Cilvēki šodien izvēlas iegādāties nekustamos īpašumus, lai būtu tā saucamie pasīvie ienākumi. Ritvars gan norāda, ka pasīvs ienākums ir vien relatīvs. “Tev visu laiku ir jāmenedžē, jāatjauno, ja kas tajā ir salūzis. Bet šāds bizness ir atbalstāms.”
