Novadnieks Artūrs Bernāts noteikti var būt iedvesmas avots jauniešiem. Vidusskolas posms bija laiks, kas viņā tik ļoti attīstīja cīņas sparu un tieksmi doties uz priekšu, lai ko tas prasītu. Tas bija laiks, kas viņu pamatīgi norūdīja turpmākajai dzīvei.
“Skolas laikā nebiju no tiem populārākajiem. Bieži vien bija dzirdama smīkņāšana, vēlme apcelt no citu klašu skolēniem, piezīmes un tā tālāk. Tas laikam tāpēc, ka biju izstiepies garumā, nevis platumā,” stāsta Artūrs.
Kad viņš mācījās 11.klasē, tāpat kā viņa brālis Raitis, piedalījās konkursā “Mis un Misters Gulbene”, kas bija vairāk motivācija no vecāku puses, jo pats it nemaz nejutās pārliecināts par sevi, līdz ar to rezultāts arī bija atbilstošs. Pēc tam, protams, sekojusi zobošanās skolā. “Ņirgājoties citi saukāja mani par modeli, lai gan no modeļa nebija nekā – uz manu 1,90 metru augumu bija nieka 62 kilogramu svars,” atminas Artūrs.
Bet tas deva viņam motivāciju pierādīt, ka viņš var būt citādāks, izmainīt sevi. Tad sākās nemitīga informācijas meklēšana, kā izmainīt savu augumu, kā izmainīt vielmaiņas ātrumu. “Sāku sekot līdzi tam, ko ēdu, cik kaloriju uzņemu, cik patērēju, cik daudz laika veltu miegam. Mamma mani atbalstīja,” stāsta Artūrs.
1.septembris – un jauna dzīve
Artūrs atzīst, ka, mācoties vidusskolā, nespējis sagaidīt, kad to pabeigs un varēs doties uz galvaspilsētu, lai sāktu gluži jaunu dzīvi, un tieši tā arī noticis. Viņš izvēlējās zinības apgūt Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātē.
“Sākās mana jaunā dzīve. Iestājos fakultātes pašpārvaldē, iepazinu jaunus draugus, bija pirmā lielā mīlestība. Sāku strādāt. Pirmā darbavieta bija “Mustang” apģērbu veikalā, pēc tam sekoja citi veikali, biju asistents reklāmas aģentūrā, tad bija darbs telekomunikāciju uzņēmumā “Bite”. Šī pieredze ļāva man uzvarēt konkursā un kļūt par “Nokia” reģionālo pārstāvi – pētīt tirgu, informēt un apmācīt par jaunākajām “Nokia” tehnoloģijām. Tad man laikam bija 22 vai 23 gadi. Pēc tam sekoja darbs “Latvijas Pastā” par parādu piedzinēju, un šim darbam līdztekus arī tapa pirmais paša bizness,” stāsta Artūrs, kurš šobrīd jau aptuveni deviņus gadus savas specialitātes aprindās ir zināms kā labs meistars auto pilnajā aplīmēšanā (“restailingā”), kas ir visai specifiska nodarbe. “Tā ir viena no lietām, ko piedāvā mans uzņēmums,” saka Artūrs.
Par modeli sevi neuzskata
Lai savu ikdienu padarītu krāsaināku, Artūrs darbojas arī modes industrijā. “Ja kāds saka, ka esmu modelis, tikai nosmīkņāju, jo sevi par tādu tā īsti neuzskatu. Modelis ir cilvēks, kura ikdiena un dzīve tiek pavadīta kameru ielokā. Man tas ir kā sava veida hobijs. Savā ziņā varētu teikt, ka tas viss pirmsākumos bija kā spīts, lai pierādītu, ka es varu!” neslēpj Artūrs.
Kad pēc konkursa “Mis un Misters Gulbene” bija pagājuši divi gadi, tika izsludināta atlase konkursam “Mis un Misters Rīga”. “Pēc divu gadu smagiem treniņiem biju uzņēmis 15 kilogramus pie sava svara. Konkurence tajā gadā bija visai liela – ja nemaldos, apmēram 60 kandidāti. Nezinu, kas nospēlēja par labu man, bet mani izvēlējās kā dalībnieku pamatsastāvam. Es ieguvu titulu “Vice Misters Rīga”, kā arī man bija augums, ar kuru jau varēju lepoties pats. Kamēr gatavojāmies šim konkursam, tikām pieteikti dažādos kastingos, pēc modes skatēm papildus bija piedalīšanās TV reklāmās, bija mazas lomas filmās,” stāsta Artūrs. Viņam tas bija kā izaicinājums pārvarēt kautrību, nedrošību, mulsumu, ko rada sajūta, kad uz tevi skatās simtiem acu. “Teikšu godīgi – nav viegli būt uz skatuves, kur cilvēki vērtē tevi, meklē trūkumus, bet tev ir jāsmaida un jārada pašpārliecinātības sajūta. Tas ir ļoti grūti,” sajūtās dalās Artūrs. Taču šī pieredze ir devusi pārliecību, kas ir svarīga vizītkarte arī ikdienā un biznesā.
Austrālijā gūst pamatīgu zināšanu bagāžu
Artūrs ir piedalījies arī konkursā “Mr. Worldwide”, kas notika Floridā Orlando (ASV). Šim konkursam viņu izvēlējās tālaika konkursa vadītāja Inta Fogele. Tā bijusi pirmā reize ASV ar fantastisku atpūtu saulainajā Maiami. Konkurss Artūram sācies ļoti labi – pirmajā dienā Artūrs bija līderis, bet dzīve izspēlējusi negaidītu kārti, un viņš nokļuva slimnīcā ar sarautām pēdas saitēm, līdz ar to dalība konkursā beidzās. “Bet katram stāstam ir zelta maliņa. Man radās iespēja sadraudzēties ar pārstāvi no Austrālijas, ar kuru izveidojās ļoti labs kontakts. No viņa uzzināju ļoti daudz par šo kontinentu un par Sidneju, tās ekonomisko situāciju un dzīves līmeni. Šis draugs man nemitīgi atkārtoja, ka man obligāti ir jāatbrauc uz Austrāliju. Atgriezos no ASV Latvijā un nemitīgi domāju par Austrāliju: varbūt tomēr pamēģināt un aizbraukt… Protams, bija tūkstošiem jautājumu un tikai dažas atbildes,” saka Artūrs.
Viņš atrada vienu no uzņēmumiem Sidnejā, uzrakstīja e-pastu un saņēma uzaicinājumu strādāt. Tas esot bijis tik negaidīti! Apņemšanās, drosme, uzdrīkstēšanās – un vēl viens Artūra sapnis piepildījās! 2016.gada martā viņš devās uz Sidneju.
“Atceros, ka ielidoju sestdienā un pirmdienā sāku jau strādāt. Protams, darba devējs mani sagaidīja un nodrošināja pat dzīvošanu. Tā bija negaidīti laba viesmīlība. Darbs – satriecošs, attieksme – lieliska, klimats – silts un eksotisks, cilvēki – draudzīgi, tomēr mana ģimene un suņi bija Latvijā. Mans darbs saistījās ar automašīnām, kuras Latvijā mēs redzam tikai filmās vai bildēs internetā. Tie bija kolekcionāru superauto, klasiskie vecie “muskuļauto”, sacīkšu auto. Aplīmējām auto, taisījām dizainus, uzstādījām aizsargplēves. Daudzi noteikti teiktu, ka tas ir sapņa piepildījums, bet ne man. Es sapratu, ka tomēr esmu radīts strādāt sev, nevis kādam, lai gan Austrālijā ar draugu bijām izveidojuši savu nelielu biznesiņu. Man beidzās arī vīza un bija jāatgriežas Latvijā. Atgriezos ar pamatīgu zināšanu bagāžu, plašāku redzējumu uz lietām. Iekrāto tur investēju savā īpašumā un biznesā. Šobrīd attīstu nelielu, bet strauji augošu lielformāta un prezentreklāmas uzņēmumu “Instant graphics”,” stāsta Artūrs.
Vajag tikai gribēt!
Artūrs aicina arī citus nebaidīties un uzdrošināties, nepadoties, cīnīties, jo tikai mēs paši varam padarīt savu dzīvi labāku, interesantāku, krāsaināku. “Tiem, kuri varbūt nav pārliecināti par sevi vai aizbildinās, ka nemāk vai nevar, teikšu tā – izdarīt var visu, ko grib, bet vajag gribēt un darīt, un durvis atvērsies! Papildus tam visam esmu paspējis iegūt vēl daudzus citus sertifikātus un izglītības, kā arī savam rokām uzcēlis savu pirmo māju Pierīgā. Un tas viss – neatlaidības un mērķtiecības dēļ. Man bieži smejoties jautā – ko es “lietojot”, lai padalos. Man atbildes nav, es vienkārši tāds esmu – nemitīgā kustībā. Domāju, tas ir, pateicoties manam vectēvam Albertam, kurš man bija tēva vietā un iemācīja mīlēt darbu un priecāties par tā augļiem,” saka Artūrs.
Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Artūrs Bernāts.
◆ Dzimis: 1986.gadā Gulbenē.
◆ Mācījies: Bērzu sākumskolā, Gulbenes vidusskolā, Rīgas Tehniskajā universitātē.
◆ Papildu izglītība: sertificēts masieris, grāmatvedis, fitnesa treneris.
◆ Ģimene: mamma Aija, dvīņubrālis Raitis.
◆ Mīluļi: Bernes ganu suņa jauktenis Rokijs un Bernes tīršķirnes sunene Džese.
