Ir noskaidrota papildu informācija par atrastajām senlietām Jaungulbenes pagastā. Par to “Dzirksteli” informē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts (arheologs), Latvijas Arheologu biedrības vadītājs Mārcis Kalniņš.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Jaungulbenes pagastā meža izstrādes darbu laikā atrasti arheoloģiskie priekšmeti – senlietas, kas ir liela bagātība un datējamas ar mūsu ēras 2., 3.gadsimtu. Starp atrastajām senlietām ir kaklariņķis, sešas aproces, bronzas kreļļu fragments un sakta.
Par priekšmetu datējumu un piederību
M.Kalniņš skaidro, ka pēc atradumu veida un tipiem šīs senlietas var datēt ar 2. līdz 4.gadsimtu, varbūt vēl 5.gadsimta pirmo pusi pēc Kristus. Etniski priekšmeti atbilst Baltijas somiem. “Spriežot pēc hronoloģijas un atradumu veida, visticamāk, senlietas nāk no tarandu kapiem. Tarandu kapi bija Baltijas somiem raksturīgs apbedīšanas veids. Taranda ir no laukakmeņiem veidots četrstūru iežogs, kura iekšpusē mirušos apbedīja speciāli izveidotos akmens šķirstos. Visa iežoga iekšpuse, tajā skaitā arī šķirsts, bija pildīta ar mazāka izmēra akmeņiem. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Ciglis man stāsta, ka, viņaprāt, Struņķu sila senkapi varot būt līdzīgi Makašānu Salenieku kapulaukā (atrodas aptuveni pa vidu starp Rēzekni un Lubāna ezeru) pētītajiem uzkalniņiem un akmens krāvumiem. Tāpat analoģijas šiem atradumiem varot meklēt arī Igaunijas teritorijā,” saka M.Kalniņš.
Rotājās gan vīrieši, gan sievietes
M.Kalniņš “Dzirkstelei” saka, ka tajā laikā rotāties patika ne tikai sievietēm. “Pēc izmēriem spriežot, rotas varētu būt ne tikai sievietēm. Lielākās aproces tikpat labi varētu būt arī vīriešiem. Tajā laikā sabiedrībai ļoti patika vilkt dažāda veida rotas, un atkarībā no reģioniem, no etniskās piederības rotas arī mainās. Tas savā ziņā bija ne tikai rotāšanās, bet pieļauju, ka tas varētu būt savā ziņā signāls par to, kam tad esi piederīgs. Katrai etniskajai grupai attiecīgi ir sava veida rotas, savs rotu komplekts. Rotas ir amatnieku darinātas ar rokām. Sakta gan, visticamāk, ir lieta veidnē. Uztaisīta no māla vai dolomīta veidne, kurā izlej bronzu, iegūstot attiecīgu formu,” stāsta M.Kalniņš.
