Oktobrī Latvijā risinās kampaņa “Zāles var kļūt bīstamas! Aprunājies ar farmaceitu!”, akcijas rīkotājus satrauc, ka vairums iedzīvotāju vispirms padomu prasa ģimenes locekļiem un meklē internetā, ārstu un farmaceitu atstājot kā otro izvēli.
Aptaujājot aptiekas, var secināt, ka Gulbenē tā nav tik milzīga problēma, katru dienu aptiekās pircējiem tiek skaidrots gan par medikamentu lietošanu, gan blaknēm, un iedzīvotāji arī nekautrējas iztaujāt farmaceitu.
Iztaujā cītīgi
“Manas aptiekas” Gulbenē vadītāja Ina Šterna stāsta, ka farmaceiti daudz skaidro pircējiem par blaknēm un visu pārējo, kas saistās ar zāļu lietošanu. Aptiekā ir novietots trauks speciāli nederīgiem medikamentiem. “Cilvēkus informējam, ka vecās zāles vai līdz galam neizlietotās tabletes, vai izlietotās šļirces var nest uz šejieni un ielikt tam paredzētā traukā, un tās nedrīkst mest kopējos atkritumos. Iedzīvotāji ieklausās un arī nes,” stāsta I.Šterna.
Viņa ir novērojusi, ka parasti tie ir gados vecāki cilvēki, kuri jautā padomu farmaceitam. Viņi cītīgi izjautājot farmaceitu, piemēram, par blaknēm. “Ir gadījumi, kad cilvēki prasa izsniegt arī recepšu medikamentus, bet mēs nedrīkstam tādus dot,” saka I.Šterna.
Arī “Gulbju aptiekas” vadītāja Benita Miķelsone saka, ka cilvēki bieži vien lūdz padomu par zālēm farmaceitam un to arī saņem. Savukārt tādu gadījumu, kad prasa recepšu medikamentus, kļūstot arvien mazāk. “Cilvēki zina, ka ir jādodas pie ārsta. Savukārt hroniskie slimnieki seko līdzi savām medikamentu rezervēm un laikus aiziet pie ārsta,” saka B.Miķelsone.
Ar reklāmām – kuriozi
“Lejas aptiekā” secinājuši, ka īpaši jaunieši izmanto interneta resursus, lai meklētu informāciju par medikamentu, tomēr arī viņi tāpat jautājot pēc padoma. Esot arī tā, ka cilvēks pasakot, cik daudz naudas viņam ir un vai par to var iegādāties, piemēram, zāles iesnām. Nenoliedzami, ir bijuši gadījumi, kad farmaceitam, uzklausot aptiekas apmeklētāja sūdzības, steidzami viņš jāsūta pie ģimenes ārsta, jo kaite jau esot pamatīgi ielaista.
Medikamentu izvēlē cilvēki ietekmējoties no reklāmām. Reklāmas iespaidojot īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus. Aptiekās neiztiek arī bez kurioziem gadījumiem. Ir bijis, kad kāda pavecāka kundze nav zinājusi zāļu nosaukumu, bet norādījusi, ka viņai vajadzīgas tās zāles, kuras rādot televīzijā. Arī citiem atmiņā vairāk palicis reklāmas sižets, kuru viņi arī cenšas atstāstīt farmaceitam, nevis pats zāļu nosaukums.
Pieprasīti pretsaaukstēšanās līdzekļi
“Dzirkstele” arī noskaidroja, ka tagad rudenī aptiekās ir pieprasīti pretsaaukstēšanās līdzekļi. B.Miķelsone saka, ka daudz pērk zāles iesnām, kakla sāpēm un temperatūru pazeminošas. I.Šterna atgādina, ka, piemēram, lietojot karstos dzērienus saaukstēšanās gadījumā, jāatceras, ka tos nevar dzert kā tējas, parasti tos var lietot divas reizes dienā. Viņa arī stāsta, ka pieprasīti ir arī pretsāpju medikamenti. “Ir rakti kartupeļi, vilktas bietes, līdz ar to cilvēkiem sāp rokas un muguras,” saka I.Šterna.
Farmaceiti atgādina, ka saaukstēšanās gadījumos ir jāuzmanās. Ja kāds jau, piemēram, piecas dienas lieto zāles un labāk nekļūst, bet tieši pretēji – stāvoklis tikai pasliktinās, ir obligāti jādodas pie ārsta.
