Maija Kūle, dzimusi Skrendere, ir lejasciemiete, dzimusi 1951.gada 21.aprīlī, 1969.gadā beigusi Lejasciema vidusskolu, 1974.gadā – Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.
Maija Kūle, dzimusi Skrendere, ir lejasciemiete, dzimusi 1951.gada 21.aprīlī, 1969.gadā beigusi Lejasciema vidusskolu, 1974.gadā – Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Maija Kūle ir Latvijā plaši pazīstama filozofe, habilitēta filozofijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore. Divu dēlu – Māra un Matīsa māte.
Maija Kūle, kas 21.aprīlī svinēs 50 gadu jubileju, nāk no Lejasciema, Vidzemes lauku ciema. Viņa pati allaž uzsver, ka tam, kur un kā cilvēks nācis pasaulē, ir būtiska nozīme viņa dzīvē.
Tāpēc Maija ir pateicīga vecākiem par savu esamību. Gulbenē audzinātāja Maijai bija vecāmāte (tēva māte), kas bija nākusi no Vidzemes apgaismotāju ģimenes, un Maijai viņa deva daudz zināšanu un dzīves gudrību.
Arī tagad Maija Kūle atzīst, ka jebkura bērna attīstībā būtisks ir tas, ko viņš iegūst cilvēka attīstības pūrā līdz piecu gadu vecumam.
Skolā, kā atceros, sešdesmitajos gados tiešām centās dot plašas zināšanas un tos priekšmetus, ko nemācīja, jo mācību procesu arī toreiz kontrolēja formāli, vajadzības spiesti, apguvām pašmācības ceļā jau pēc vidusskolas. Bet mēs bijām iemācīti mācīties. Un noskaņoti uz nots, ka obligāti jāiegūst augstākā izglītība. Tā Maija Kūle 1969.gada rudenī pēc sagatavošanas kursiem sāka studēt universitātē, un sākās ceļš uz zinātni.
Liekas, Maijai Kūlei, toreiz vēl pavisam jaunai filozofei, būtiska bija pirmās disertācijas aizstāvēšana, pirmā zinātniskā grāda iegūšana. Tagad, kad viņas pūrā jau ir visi Latvijā iegūstamie grādi, Maija Kūle bilst, ka “gribas izdarīt kaut ko jēdzīgu, uzrakstīt kādu grāmatu”. Viņa priecājas, ka daudzi lasa viņas un vīra Riharda Kūļa “Filosofiju”. Dzīve un filozofijas studēšana ir bijusi zināšanu krāšana.
Tāpēc tapuši daudzi raksti, grāmatas, ir ieceres – daudzas, ir vieslekcijas citu pasaules valstu universitātēs, piedalīšanās nozīmīgās starptautiskās konferencēs, kongresos.
Viņa saka: “Es gribētu uzrakstīt vēl par kultūru, cilvēka dzīvi, moderno situāciju 20.gadsimtā, arī par Eiropas vērtībām. Tagad es zinu, kā rakstīt lielu grāmatu, lai tā “turas kopā”. Tas ir citādi nekā es rakstu: piecu lapu raksts – tas ir kā braukt ar velosipēdu, 20 lapu -kā ar mašīnu, 650 lapu – gandrīz kā ar raķeti: jātrāpa īstajā trajektorijā. Es lasu lekcijas Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā, tur man ir liela auditorija, un es zinu, ka rosinu viņus lasīt grāmatas, ko citādi viņi rokā neņemtu. Tas mani iepriecina.
Akadēmiķe Maija Kūle ir fenomenoloģe. Šis filozofijas virziens, kuru Latvijā savulaik pārstāvēja Teodors Celms, pēta apziņas, laika un dzīvās pasaules struktūras. Fenomenologs kristīgajā filozofijā ir arī Romas pāvests Jānis Pāvils II, kas 1993.gadā viesojās Latvijā. Pāvests ir sarakstījis grāmatu fenomeloģijā – 10.sējums Analecta Husserliana sērijā. Maija Kūle ir uzrakstījusi angļu valodā grāmatu fenomeloģijā Phenomenology in the Baltics, un tas savukārt ir 34.sējums tajā pašā sērijā. Kad pāvests ieradās Rīgā, viņš bija izdomājis interesantu joku, proti, apdāvināja Latvijas Universitāti, un šī dāvana bija latviešu filozofu grāmata (īss apmulsuma brīdis ne tikai rektoram Jurim Zaķim, kas dāvanu saņēma). Pāvests labāk nekā jebkurš cits saprata, ka savējie ne vienmēr novērtē tautiešu izcilās spējas. Jānis Pāvils II droši vien vēlējās dot svētību Maijas Kūles turpmākajam darbam. Tā arī ir noticis. Vēlāk pāvests atrakstīja vēstuli M.Kūlei, kurā atbalsta Latvijas filozofu centienus.
Vērtē sabiedrības aktivitātes
Pēdējos gados Maiju Kūli arvien redzam un dzirdam Latvijas inteliģences konferencēs Latviešu biedrības namā, kad latviešu inteliģence cenšas diskutēt par sabiedrībā aktuālām problēmām.
Maija Kūle bieži publicējas presē, un cilvēki ar aizrautību lasa viņas vērtējumus par sabiedrības attīstības procesiem Latvijā.
Man interesanta liekas, piemēram, viņas kādreiz izteiktā prognoze par Daini Īvānu: “Atmodas sākuma posmā “absolūtais gars” iemiesojās Dainī Īvānā. Viņš nekļūdīgi atrada īstos vārdus. Tieši tolaik viņam pienāca Kristus vecums – 33 gadi – un droši teica – viņu sitīs krustā, kas pēc tam piepildījās.
Nevēlas pievērsties politikai
Maija Kūle pati nevēlas pievērsties politikai, jo redz savu vietu zinātnē. Par Latvijas politiķiem viņa saka: “Mums visiem ir par maz zināšanu, jo sevišķi mūsu politiķiem. Viņi neapgūst sociālās teorijas, psiholoģiju, kas būtu vajadzīgs. Daudz kas notiek uz “čomisma”, sarunāšanas pamata, nevis uz sabiedrības vadīšanas zināšanu pamata. Manuprāt, politiķu vidū ir tikai daži intelektuāļi (un jūs redzēsiet, ka tieši viņi noturēsies!).
Man šķiet, ka politiķi mēģina sakārtot tikai šodienu un izkārtot sev tajā vietu – viņiem trūkst perspektīvas, skatījuma, kā dzīvos mūsu bērni. Tieši tāpēc nav uzsvara uz zinātni, izglītību, kultūru. Bet šī politiķu rīcība tiek pamatota ar zināmā mērā marksistisku tēzi, ka tikai ekonomika un privatizācija nosaka visu. Bet patiesībā visu nosaka tas, vai Latvijā cilvēkiem būs idejas, vai viņi gribēs veidot savu nākotni, izglītību, kultūru.
It bieži Maija Kūle uzstājas auditorijās, runājot par feminoloģiju, kaut vai pirms nedēļas Reitera namā notikušajā konferencē “Dzīve tekstā”.
Dzīves jēgu meklē robežsituācijās
Žēl, ka šobrīd nav iespējams izklāstīt Maijas Kūles veikumu zinātnē, ne sabiedriskajās aktivitātēs. Bet vēlos vēl citēt viņas atziņas par dzīves jēgu, kur Maija bilst, ka jau senie filozofi atzinuši, ka zināšanas satur sevī lielu spriegumu. Bieži vien nezināt ir vieglāk. Nevar arī psihopātiski katru dienu sev prasīt, kāda ir mana dzīves jēga. Tā jau var prātā nojukt! 20.gadsimta vācu filozofs Karls Jaspers radīja mācību par robežsituācijām, tās skar katru cilvēku – vai nu nelaime ar tuvu cilvēku, vai smaga slimība, AIDS, vēzis, avārijas. K.Jaspers teica, ka tieši robežsituācijās cilvēks meklē atbildes uz jautājumiem par dzīves jēgu. Turklāt nav kā skolā: es sev izvirzīju lozungu, ka manas dzīves jēga ir darbs, un mierīgu sirdi eju gulēt. Lielāka nozīme ir pašai jautāšanai – ko es esmu darījis, ko esmu centies sasniegt. Tad mēs apjaušam, ka nav nozīmes par 50 latiem lielākai algai, bet būtiskākais ir cits – brīvība, dzīvība.
Viss ir relatīvs
Bet, lai mūsu dzīves ikdiena neliktos tik bezcerīga un depresīva, uz dzīvi jāpalūkojas filozofiski, es teiktu, viss ir relatīvs. Un Maija Kūle atzīst: “Esmu pēckara bērns, tāpēc kaut ko ļoti baigu neesmu piedzīvojusi. Filozofa izglītība arī dod spēju šķirt lielas lietas no sīkiem, drūmiem notikumiem, kuru ir daudz: neizdošanās, intrigas. Iet taču pie mums daudz kas uz labu. Var prasīt līdzekļus Eiropai, jo ir tie līdzekļi. Vajag spēcīgu politisko gribu, lai to risinātu.
Jāskata salīdzinājumā
Ja salīdzina Baltijas valstis ar citām bijušajām PSRS republikām, mums iet daudz labāk. Ir ēdiens, pilni veikali, robežas uz ārzemēm atvērtas. Kad atbraucu no Izraēlas un Meksikas, teicu: viss jāskata salīdzinājumā. Tuksnesī ir beduīna lupatu telts, viņam ir viens kamielis, ūdeni atved cisternā. Kā mēs šeit laistāmies ar ūdeni! Neesam novērtējuši saldūdens vērtību. Mums, izņemot nelielu daļu cilvēku, ir pajumte. Mehiko tūkstošiem nav kur dzīvot, nomalēs mājokļi saslieti no televizoru kastēm un putuplasta. Daudzu nelaime ir neuzņēmībā.
Novēlam mūsu novadniecei Maijai Kūlei 50 gadu jubilejā, lai skats uz dzīvi arvien optimisks un pašas esamība – laimīga.
