Zintis Purens savos darbos galvenokārt izvēlas baltos un melnos toņus
“Vienā telpā esam mēs” – ar šādu nosaukumu Gulbenes novada bibliotēkā šonedēļ tika atklāta mākslinieka Zinta Purena darbu izstāde, ko raksturo apbrīnojami smalka un grafiska precizitāte, kā arī dzīves filozofija, kas papildina katru darbu. Bibliotēkā šī jau ir ceturtā mākslinieka izstāde.
Zinti par savējo uzskata gan balvenieši, gan gulbenieši, jo mākslinieks dzīvo Balvos, bet strādā Gulbenē individuālajā uzņēmumā “Akmens Carnik” par gravieri. Viņu var raksturot kā meistaru, kuram nav sveša dzeja, glezniecība un zīmēšana. Tām laiks tiek veltīts tikai pēc darba, tāpēc mākslinieks to sauc par savu vaļasprieku. Zintis pats bilst, ka zīmuli, tušu vai krāsas ņemot rokās tikai tad, kad neviens netraucē. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņa darbi nav tikai konkrēta cilvēka portretējums vai dabā skatītas ainavas tvērums. Tos caurvij filozofija par sievietes būtību, mīlestību, dzīves jēgu, visumu, izjūtām un sajūtām. Ir darbi, kurus papildina mākslinieka rakstītās trīsrindes un četrrindes. Trīsrindes būs izlasāmas arī novada literātu darbu trešajā krājumā “Autogrāfs 3”. Tajā būs izmantotas arī viņa ilustrācijas. “Manos darbos, kuros tušas tehnikā ir zīmēti cilvēki, dzīvē ir prototipi,” atklāj mākslinieks, kurš zīmē un glezno, iztiekot tikai ar dabas dotu talantu, bez jebkādām akadēmiskajām mākslas zināšanām, lai gan esot pētīta arī akadēmiskā zīmēšana.
Mākslinieka dzejā, kas nedaudz skanēja arī pasākumā, jaušas līdzība ar japāņu haikām. Izrādās, ka Zinti interesē Japānas kultūra un samuraju dzīves filozofija. Viņš labprāt lasa japāņu haikas, kas mudinājušas arī viņu rakstīt filozofiskas rindas. Ar paša rokām Zintis gatavo arī japāņu zobenus. Iespējams šo interesi veicinājis dienesta laiks, kas aizvadīts netālu no Ķīnas. “Latviešu tautas kultūra ir vēl interesantāka, tikai šodien no tās daudz kas jau ir zudis,” uzskata mākslinieks. Ja vien būtu iespējams, viņš labprāt aizbrauktu uz Japānu. Savulaik Zintis strādājis arī pie akmeņkaļa Pētera Kravaļa, kurš atklājis, ka mākslas darbus var radīt arī no akmens ar kalta palīdzību. Tādējādi tapuši gan akmens ziedi, gan akmenī kalti portreti, dabas ainavas un daudz kas cits. Tagad šīs iemaņas noder graviera darbā. “Zīmēt sāku jau bērnībā. Kad mācījos Balvu vidusskolā, tad jau kopš 2.klases piedalījos zīmēšanas olimpiādēs. Tiku arī līdz republikai. Savulaik tiku pārzīmējis pat talonus, kas tika dalīti preču iegādei,” atceras mākslinieks.
Izstādē dominē tušā veidoti melnbalti darbi. Zintis uzskata, ka šie toņi ir raksturīgi klasikai un to salikums darbā labāk izceļ domas patiesumu. Mākslinieks stāsta, ja akvareļa uzgleznošanai viņam pietiekot ar pāris stundām, tad pie tušas zīmējuma dažkārt tiekot strādāts pat divus mēnešus. “Vispirms es visu uzskicēju ar zīmuli. Pēc tam, izmantojot spalvu vai otiņu, zīmēju. Izmantoju arī mazu pulverizatoru tušas uzklāšanai. Man labāk patīk zīmēt ar balto krāsu uz melnas. To, kas būs redzams darbā, es iekšēji redzu. Tad to zīmējot uzlieku uz papīra. It kā pārfotografēju. Katru manu darbu vienmēr ir iespējams papildināt ar kaut ko jaunu. Man galvenais ir rezultāts, nevis kārtība, kādā zīmēju,” stāsta Zintis. Līdz šim viņš neesot mēģinājis uzzīmēt pašportretu. Arī no pasūtījuma lielformātu portretu zīmēšanas viņš atsakoties. “Pēc pasūtījuma zīmēt ir grūtāk, nekā liekot lietā savu iztēli. Pasūtījuma darbs mani ierobežo,” spriež mākslinieks. Viņa darbu pirmā personālizstāde iekārtota pirms septiņiem gadiem Balvu Kultūras un atpūtas centra izstāžu zālē, bet divus gadus vēlāk arī gulbeniešiem bijusi iespēja aplūkot viņa darbus. Mākslinieks atzīst, ka spēj būt arī nežēlīgs pret saviem darbiem. Ja kāds no tiem nav izdevies, kā iecerēts, tas tiek iznīcināts, lai vietā rastos atkal jauns.
