Latvija agrāk piedzīvojusi laikus, kad daži baņķieri no sabiedrības krējuma bija spiesti iemēģināt nāru komfortu. Šoreiz, kad viena no Latvijas ietekmīgākajām bankām nonāca bankrota priekšvakarā un bija spiesta pa lēto pārdoties valdībai, domājams, lieta tik tālu neaizies.
Krituma paraugs
Toties šis gadījums kalpojis par savdabīgu paraugu, kā no vietējo “geitsu” topa ielidot neziņas un apķīlājumu džungļos, skaidri nezinot – izdosies atgūt kādreizējo spožumu vai arī dienas būs jāvada, pārtiekot no tā, kas veiksmīgi paslēpts no nevēlamām acīm. Tā nu varenajiem “Parex bankas” līdzīpašniekiem, kas zina, pašiem nāksies īstenot slaveno reklāmas saukli par “gudru ietaupīšanu” un džipu izmantošanu tikai saulesbriļļu glabāšanai, lai par grašiem valstij atdotās akcijas reiz izpirktu par reālu tirgus cenu. Tiesa, tālāko notikumu attīstību paredzēt grūti. Droši skaidrs ir viens – lai reiz tik vareno finanšu monstru pieceltu un attīstītu, būs vajadzīgs daudz laika un vēl vairāk līdzekļu.
Dīvainās prognozes
Šūmēšanās atsākusies no sērijas “par likumsargu tēmu”. Augstākajā līmenī nolemts, ka līdz ar pamatīgu algu fonda samazinājumu no darba Valsts policijā tiks atbrīvoti vairāki simti darbinieku, taču visdīvainākā ir izbazūnētā un visai nepamatotā pārliecība – apstākļos, kad aug noziedzības līmenis, bet likumsargu skaits samazinās, sabiedrībai tiek mēģināts iestāstīt, ka “kriminogēnā situācija nemainīsies” un “policistu noslogotība nepieaugs”. Vai iedzīvotājiem laiks domāt par dzīvi cietokšņos?
Izdāļā apbalvojumus
Šonedēļ līdz ar Lāčplēša dienas svētīšanu pamazām iesākta arī ilgi gaidīto valsts svētku – tās proklamēšanas 90.gadadienas – svinēšana. Šajā kontekstā pasniegta virkne valsts augstāko apbalvojumu, turklāt to saņēmēju skaits izrādījies tik liels, ka visu apsveikšanai nepieciešamas pat četras svinīgās ceremonijas. Ordeņu kapitulam izvērtēšanai pieteikto kandidātu skaits šogad bijis divas reizes lielāks nekā pērn, bet apbalvojumus saņēmis pusotrs simts pretendentu.
Pieņem “oranžo vanšu brīnumu”
Ekspluatācijā pieņemts daudz aprunātais un milzu naudu izmaksājušais Dienvidu tilts. Komisija objekta 1.kārtu pieņēma bez iebildumiem. Pēc slogošanas pārbaudes tilts gan ir nedaudz ieliecies, tomēr speciālisti uzskata, ka ekspluatācijā tas ir drošs un kalpos simts gadu. “Izcili nav, un ļoti labi arī nav – ir labi,” ar šādiem vārdiem Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško raksturoja vērienīgo satiksmes mezglu, kas esot tikai trešais šāda veida objekts Eiropā. Tilta oficiālā atklāšana un iesvētīšana gaidāma dienu pirms valsts svētkiem. Vietā gan atgādināt, ka tilta būves pirmā kārta nebūt nav pēdējā…
Krēsls joprojām tukšs
Cik ilgi vēl Latvijas korupcijas apkarotāji strādās bez vadības? Atbilde uz šo jautājumu joprojām nav zināma, jo līdz šīs nedēļas sākumam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu nebija pieteicies neviens pretendents. Pat bijušais iekšlietu ministrs – “haizivs” un Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, lai arī iepriekš paziņoja par nodomu kandidēt uz šo amatu, pieteikumu nebija iesniedzis. Tiesa, visai stieptajā galvenā korupcijas apkarotāja meklēšanas procesā jau vairākus mēnešus neoficiāli kā reāli kandidāti tiek minētas amatpersonas no Valsts un Finanšu policijas vadības.
