Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā norit diskusijas par skolēnu formas tērpiem.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā norit diskusijas par skolēnu formas tērpiem.
Ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Modrīte Šņegoviča atzīst, ka skolēni izteikuši vēlmi atšķirties no pārējo skolu audzēkņiem un vēlējušies uzsvērt piederību elitārai skolai. Turklāt šo ideju atbalstot lielākā daļa skolēnu. Arī Gulbenes rajona dažas skolas ir domājušas par formas tērpiem, bet attur daudzu skolēnu negatīvā attieksme pret pārmaiņām, kā arī nepieciešamie līdzekļi.
Gulbenes ģimnāzijas skolotāji un audzēkņi jau trīs gadus domā par vienotiem formas tērpiem skolēniem. Tomēr daudzu apstākļu dēļ šī ideja tiek atlikta.
Ne visiem vecākiem tas būtu izdevīgāk
“Manuprāt, skolas forma disciplinē. Turklāt jebkurš iedzīvotājs atšķirtu, kurai skolai piederīgs audzēknis. Jaunietis, nēsājot skolas formu, reprezentē savu skolu. Arī finansiāli vecākiem tas būtu daudz lētāk un izdevīgāk, jo jāiegādājas viens ikdienas un rezerves tērps, arī starp jauniešiem zustu sacensība,” domās dalās Gulbenes ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere.
Pēc direktores domām, jaunieši vienmēr vēlas apģērbties pēc jaunākās modes, turklāt tā nepārtraukti mainās. “Daudzi pārmet vecākiem, ka nevar atļauties to, ko ģērbj viņu klases un skolasbiedri,” saka L.Ķeķere.
Arī Gulbenes 2. vidusskolas direktore Tamāra Briede atzīst, ka skolas formu ieviešana būtu pozitīva pārmaiņa. “Savā skolā par to neesam domājuši. Tomēr, ja skolēniem ir viena forma, viņi reprezentē un lepojas ar savu skolu. Tagad ir tik nevienlīdzīgi materiālie apstākļi. Un, ja visi būtu vienādās formās, neizceltos mazturīgie,” saka T.Briede.
Tomēr daudzi vecāki atzīst, ka šādas pārmaiņas prasītu lielus līdzekļus. “Daudzus bērnus vecāki apģērbj, izmantojot lietotus apģērbus. Turklāt bērns aug, jauna forma būtu jāpērk katru gadu. Šādam formas tērpam jābūt no kvalitatīva auduma, lai to bieži varētu mazgāt. Meitenēm ziemā ir auksti, viņas ģērbj bikses, tātad jābūt arī kādam formas bikškostīmam. Pavasarī ir silts, un tad nederēs tā forma, ko bērns valkāja ziemā,” domās dalās gulbeniete Una, desmit gadus veca bērna mamma.
Tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns ideju par vienotu skolas formas tērpu ieviešanu skolās uzskata par labu, jo tas mazinot skolēnu psiholoģisko diskomfortu. Tomēr tas esot iespējams tikai tad, ja pārmaiņām piekrīt gan skolēni, gan vecāki. “Piespiedu kārtā skolu vadība nedrīkstētu tos ieviest, jo ne visu vecāku materiālais stāvoklis ļauj nopirkt formas,” BNS teicis K.Greiškalns.
Tam jārod finansējums
Direktore L Ķeķere atzīst, ka domu par formas tērpu ieviešanu skolā administrācija nav atmetusi. “Mēs strikti varētu noteikt, kādas būs formas, tomēr vēlamies atrast kopsaucēju gan ar vecākiem, gan audzēkņiem. Mums ir bijuši konkursi, meitenes ir rādījušas skices. Jāatzīst, ka šāds jauninājums prasītu lielus līdzekļus, jo jāmaksā gan modelētājam, gan par materiālu, gan par šūšanu,” saka L.Ķeķere.
Arī Lejasciema vidusskolas direktore Biruta Berkolde uzskata, ka formas tērpu ieviešana skolā būtu jāatbalsta. “Esam par to runājuši ar skolniekiem. Viņi atzīst, ka forma parāda patriotismu pret savu skolu. Tomēr bērni arī apzinās, ka ne visi vecāki varētu tos nodrošināt, jo liela daļa bērnu izmanto humānās palīdzības apģērbus. Tomēr ar laiku varbūt mēs skolā varētu šo jauko lietu ieviest, ja būs labāki materiālie apstākļi,” saka B.Berkolde.
Gulbeniete Daiga uzskata, ka, domājot par vienas formas iegādi skolā, vispirms jādomā par apģērba kvalitāti. “Jāzina, kas to izgatavos, kas nodrošinās kvalitāti. Audumam un modelim jābūt tādam, lai katru nedēļu to varētu mazgāt un tas izskatītos labi. Tam būtu jābūt tumšā krāsā. Domāju, ka mazos skolēnus varētu piespiest, bet daudzi vecāko klašu audzēkņi ignorētu šādu skolas kārtību,” spriež Daiga, 38 gadi.
Savs labums brīvajam apģērbam
“Tomēr brīvajam apģērbam arī ir savs labums. Jaunietis izkopj stilu. Bet, manuprāt, iespēja sevi izrādīt ir atpūtas vakaros, kad var parādīt jaunāko un skaistāko garderobi,” atzīst L.Ķeķere. Pēc vecāku domām, brīvais apģērbs rada individualitāti. “Nevēlos, ka mani bērni būtu pelēkā masa kā kādreiz padomju laikos. Turklāt apģērbā, ko bērns izvēlas, pats jūtas labāk un brīvāk,” spriež divu bērnu māmiņa gulbeniete Ilona.
Arī jauniešiem ir atšķirīgas domas par formas tērpiem. “Man nepatiktu, ja skolā visi būtu vienādi. It kā jau var redzēt, ka vecāku naudas maka biezums parādās skolēna apģērbā, tomēr arī formas tērpam vecākiem vajadzētu naudu. Turklāt nekad nevar vienoties par tērpa krāsu un modeli, kas daudzmaz piestāvētu visiem. Un, manuprāt, tad ir jābūt gan ziemas, gan vasaras formai,” domā piecpadsmit gadus vecā Elīna.
Savukārt Liene (17 gadi) uzskata, ka skolas formā katrs apliecinātu piederību un lepnumu par savu skolu un “arī formas tērpu katrs var izdaiļot un papildināt ar sev pieņemamiem aksesuāriem – piespraudi, lakatiņu un ķēdīti, tad nebūtu ārišķību, ka ikdienā skolēns uzposies kā uz balli”.
