Pēc pirmā Bērnu foruma daudzi pieaugušie nav bijuši apmierināti ar padarīto, jo tā mērķis bija apzināt bērniem svarīgas problēmas un sagrupēt – skolā un vietējā pašvaldībā, rajonā un valstī risināmās.
Pēc pirmā Bērnu foruma daudzi pieaugušie nav bijuši apmierināti ar padarīto, jo tā mērķis bija apzināt bērniem svarīgas problēmas un sagrupēt – skolā un vietējā pašvaldībā, rajonā un valstī risināmās. Bija aicināti piedalīties arī dažādu institūciju pārstāvji, lai vismaz mēģinātu veidot pirmsākumus valstisko problēmu risināšanai. Tomēr pierādījās, ka daudziem pieaugušajiem bērnu problēmas ir vienaldzīgas.
“Forumā piedalījās sociālās palīdzības dienestu darbinieki, policijas nepilngadīgo lietu inspekcijas un interešu izglītības pārstāvji, pagasttiesu priekšsēdētāji. Pirmās dienas paneļdiskusija sagrāva visu tālāko darbu pieaugušajiem, jo pēc tās lielākā daļa speciālistu aizbrauca, un palika tikai pedagogi un pagasttiesu darbinieki, un visi atzina, ka valstī nav kārtības un jēgas tālāk spriest,” atzīst Gulbenes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Aīda Balode. Tā secināts, aplūkojot aktuālo narkomānijas problēmu, meklējot cēloņus tās izplatībai, uzklausot ieteikumus kārtības nodrošināšanā. “Secinājām, ka nav valsts programmas šajā jomā un tā jāsāk veidot, citādi cietīs jaunā paaudze. Sāpīga liekas valsts likumu nesakārtotība par bērnu tiesību aizsardzību. Turklāt bērniem nepieciešama brīvā laika nodrošināšana, un tam vajadzīgs valsts atbalsts,” saka A.Balode.
No nekārtības cieš bērni
Speciālisti atzina, ka bezdarbs ģimenē izraisa depresiju arī bērnos un rada viņos nospiestību un pasivitāti. “Runājām par nepilngadīgām māmiņām un klaiņojošiem bērniem. Kas ir tā cēlonis? Bet tā ir ķēdes reakcija – vecākiem nav darba, rodas vienaldzība pret pasauli, un to uzņem bērns,” spriež A.Balode.
Viņa atzīst, ka netika atbildēts uz jautājumiem – kur ir mana zeme un debesis; man ir spējas, bet kādas ir manas iespējas; ko valsts piedāvā ģimenei, bērnam; ko mēs solām, bet ko darām; vai bērns no bērnunama ir gatavs patstāvīgai dzīvei; kā nepilngadīgs bērns brīvi nokļūst spēļu zālēs, bāros, naktsklubos; kāda ir valsts programma dažādās jomās?
“Kad tika uzdoti visi šie jautājumi, konstatējām, ka zālē sēž tikai izpildītāji. Tur nebija neviena no ministrijām, pat ne no valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, nerunājot pat par presi. Mēs “vārījāmies savā sulā” un atbildes neradām,” atceras A.Balode.
Viņa atzīst, ka tas labais darbs, kas bija iesāks skolās un rajonā, Rīgas paneļdiskusiju laikā apstājās. “Var jau būt, ka vēlāk valstī šis mehānisms iekustēsies, bet forumā tas nenotika,” atceras A.Balode.
Arī ministri uzklausa
Vienīgi trešajā dienā pie foruma dalībniekiem ieradās no Labklājības ministrijas, pārstāvji no Pasaules Bankas, no Kriminologu asociācijas, no Sorosa fonda Latvija. “Tad arī bija konkrētas atbildes. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs informēja, ka valstī katastrofāli trūkst profesionāli izglītotu sociālo darbinieku. Kriminologi atzina, ka arī jauniešus vajadzētu iesaistīt cīņā pret narkotikām. Bet kas atbildēs par šo jauniešu drošību, jo narkotiku izplatītāji ar to nesamierināsies? Turklāt pie kriminālās atbildības jāsauc ne tikai narkotiku tirgotāji, bet arī lietotāji. Tomēr visas problēmas jārisina pašvaldībai,” atzīst A.Balode.
Bērni gūst daudz
Jaunieši no 13 līdz 18 gadiem, kas piedalījās forumā, atzīst, ka viss bija citādāk nekā pieaugušajiem. “Piedalījos grupā, kas runāja par korupciju, un to vadīja jauniešu žurnāla “Ugunsgalvas” redaktors Dainis Grīnvalds.
Jaunieši ir emocionālāki un nav dzīvē norūdīti, tad diskusijas izvērtās spraigas. Tomēr pārrunām vajadzēja atvēlēt ilgāku laiku, jo, tiklīdz bijām iekarsuši, tās bija jābeidz,” atceras Gulbenes ģimnāzijas skolniece Lauma Priedīte.
Viņa atzīst, ka forums bērniem devis daudz, un Lauma būtu priecīga, ja šīs emocijas un iespējas, kas bija, varētu izjust visi bērni un jaunieši.
