Esmu dzirdējusi vairāku puķu audzētāju izteikumus, ka frēziju audzēšana dārzā saistās ar dažādām auga kaprīzēm.
Esmu dzirdējusi vairāku puķu audzētāju izteikumus, ka frēziju audzēšana dārzā saistās ar dažādām auga kaprīzēm.
Daukstu pagasta iedzīvotāja Ilga Sarkane no “Vienvārstu” mājām, kas frēzijas dārzā audzē apmēram 15 gadus, tā nedomā, jo spēcīgi smaržojošās puķes viņai dāsni uzzied katru gadu.
Frēziju sīpolus Ilga saņēmusi kā dāvanu un kopš tā laika pievērsusies to audzēšanai.
“Pirmajā gadā nebija rūpju, jo zemi arī citu puķu stādīšanai jau biju sagatavojusi iepriekšējā gada rudenī, tāpēc frēzijas atlika tikai iestādīt. Mēslojumam, kā jau lauku mājās, izmantoju tikai organiskos mēslus,” stāsta puķu mīļotāja. Vairāk vērības frēziju sīpolu uzglabāšanai vajadzējis veltīt turpmākajos gados.
“Rudenī, kad zeme sāk salt, sīpolus izroku reizē ar gladiolām, tos apžāvēju, notīru liekās smiltis un novietoju siltumā. Ja mājās ir mūrītis vai krāsns, tad uz tiem vai to tuvumā, tie var būt arī radiatori pilsētas dzīvoklī vai kāda cita silta vieta. Tā sīpolus glabāju līdz 20.martam. Pirms sīpolu izstādīšanas vagā uz mēnesi tos ievietoju ledusskapī. Protams, ne jau saldētavā, bet apakšējā nodalījumā,” skaidro Ilga. Atkarībā no tā, kādi laika apstākļi ir aprīlī, viņa tos stāda zemē. Pagājušajā pavasarī tas bijis 16.aprīlis, bet šogad stādīšana notikusi nedaudz vēlāk. Sīpolus visu laiku glabājot aukstumā vai tikai siltumā, var gadīties, ka tie neuzzied vai pat neuzdīgst.
“Visus frēziju sīpolus uzreiz neiestādu. To daru ar desmit dienu intervālu, jo tad frēzijas zied pakāpeniski. Ja sīpoli ir iestādīti un jau virs augsnes virskārtas izdzinuši asnus, bet uznāk sals, nekas tiem nenotiks, jo frēzijas ir izturīgas tāpat kā gladiolas. Gadās, ka neesmu kādu sīpoliņu rudenī izrakusi, bet tas nekas, ja nav barga ziema, tie pārziemo,” pieredzē dalās puķkope.
Ilgas kundze stāsta, ka kolekciju pagaidām veidojot dzeltenas, baltas, rozā un tumši violetas frēzijas. Puķu sīpoliņus viņa sadalot. Īpaši savairojušās esot dzeltenās, jo rudenī tām ir vairāk vairsīpoliņu. Viskrāšņāk frēzijas uzziedot jūlija sākumā un saimnieci priecējot līdz pat pirmajām rudens salnām. Puķes vienlīdz labi jūtoties kā saulainā vietā, tā paēnā. Pilnīgi apēnotā vietā tās izstīdzējot.
Puķkope ir izbrīnīta, uzzinot, ka frēzijas patīkot dažādiem kaitēkļiem. Viņa pagaidām tos neesot ievērojusi. Dažkārt bijis kāds nedaudz bojāts sīpols, ko viņa tūlīt likvidējusi.
Lai gan saimniecei ir prieks ne tikai par frēzijām, bet par katru puķi dārzā, kas raisa skaistus ziedus, viņas mīļākie ziedi ir rozes.
“Kādreiz man bija 35 rožu šķirnes. Tagad tik daudz vairs nav, jo vienā aukstajā ziemā nosala, dažas cieta laikā, kad dēls būvēja jauno māju. Priecājos par tām, kas vēl palikušas. Toties ir apmēram 30 liliju šķirnes,” stāsta Ilga un piebilst, katru dienu no paša rīta viņa ejot sasveicināties ar ziediem. Tagad veikalos tiekot piedāvātas dažādu līdz šim neredzētu puķu sēklas, bet viņa tām neuzticoties.
Fakti
Frēzijas katru gadu jāstāda citā vietā. Atkārtoti vienā un tajā pašā vietā tās var audzēt pēc četriem gadiem.
Frēzijas stāda apmēram metru platās dobēs, attālums starp rindām ir 10 centimetri. Sīpolus liek vadziņās.
Ja ilgāku laiku nav lietus, frēzijas jālaista ik pēc trim četrām dienām. Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai.
Frēzijas sāk ziedēt pēc 75 līdz 100 dienām atkarībā no šķirnes, gaisa un augsnes temperatūras.
Frēziju sīpolus izrok ne ātrāk kā pusotru mēnesi pēc noziedēšanas.
Izplatītākie frēziju kaitēkļi ir laputis, tripši un sakņu ērce. Tos apkaro stādījumu, apsmidzinot ar “Fastaku” (2 mililitri uz litru ūdens). Pirmo reizi apstrādā, kad augiem izveidojušās piecas lapas, otrreiz – pirms pumpuru veidošanās.
Kā mēslot frēzijas?
Kā pirmo papildmēslojumu labi sagatavotā augsnē bumbuļsīpolu stādīšanas dziļumā dod kālija magniju, to iekaisot blakus iestādītajiem sīpoliem, apmēram vienu ēdamkaroti uz vienu rindas metru. Pēc trīs nedēļām mēslo ar amonija nitrātu. Smilšainās augsnēs mēslojuma deva ir 60 līdz 70 grami uz kvadrātmetru, smagākā augsnē – 20 līdz 40 grami uz kvadrātmetru. Augšanas periodā papildmēslojumu dod ik pēc 10 līdz 14 dienām, izmantojot NPK 16 – 16 – 16 vai hloru nesaturošo mēslojumu 15 – 15 – 15 (deva 40 līdz 60 grami uz kvadrātmetru. Veidojoties pumpuriem, dod kalcija nitrātu 20 līdz 40 gramus uz kvadrātmetru.
Ziedu ieguvei, ziedkātus ieteicams lauzt.
