Vīriešiem visbiežāk tiek atklāts plaušu vēzis, sievietēm – krūts vēzis
Pēdējā laikā arī mūsu novadā palielinās pacientu skaits ar ādas vēzi, bet tāpat kā valstī arī Gulbenes novadā vīriešiem pirmajā vietā ir plaušu vēzis, sievietēm – krūts vēzis. Par to “Dzirkstelei” stāsta onkologs Vladimirs Sorokins.
Viņš uzsver, cilvēki vairāk saņem informāciju par šo slimību, kļūst izglītotāki un aktīvāk apmeklē ārstus, īpaši Gulbenē. “Strādāju četros novados – Balvu, Gulbenes, Rēzeknes un Daugavpils. Pacientu aktivitāte Gulbenē ir izcila,” saka V.Sorokins.
Stāstot par ādas vēzi, ārsts norāda, ka visi zina, ka uz solāriju iet nav labi, bet ir situācijas, kad jāiet uz pasākumu un cilvēki apmeklē solāriju. “Lietot alkoholu arī ir kaitīgi, bet mēs to reizēm lietojam. Zinām, ka nedrīkst ēst treknu, bet darām to. Protams, es nevienam savam pacientam neieteikšu iet uz solāriju. Visiem jāapzinās, ka tas ir riskanti. Bet nav tādu datu, cik reizes varētu apmeklēt solāriju, lai tas nekļūtu bīstams veselībai. Melanomas rodas ne tikai tiem, kas apmeklē solāriju,” skaidro onkologs.
V.Sorokins stāsta, ka pēdējos četros gados Gulbenes novadā ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 100 jaunie onkoloģiskie pacienti.
“Kad atbraucu šeit, gadā vidēji bija 120 apendicītu operāciju, šogad uz mūsu divām slimnīcām līdz šim brīdim ir labi ja 20 šādas operācijas. Mēs pazaudējam jaunatni, jo apendicīts galvenokārt ir pacientiem vecumā no 15 līdz 35 gadiem, un šī paaudze ir aizbraukusi prom no valsts. Bet onkoloģisko pacientu skaits ir apmēram 100 katru gadu, jo onkoloģiskās saslimšanas vairāk ir cilvēkiem pēc 40 gadiem. Gadās arī jauniem, un tas ir traģiski, jo tad vēzis ir agresīvāks. Ar ko mēs atšķiramies no Rietumiem, no Amerikas? Tur cilvēki nāk pie onkologa profilaktiski, bet mums sūta cilvēkus pie onkologa, kad jau ir sūdzības,” saka V.Sorokins.
Viņš stāsta, ka tādu gadījumu, kad onkoloģiskās saslimšanas tiek atklātas novēloti, ir daudz. Iemesls tam esot tas, ka mūsu dzīve pēdējos gados nekļūst labāka. “Cilvēks seko savai veselībai tad, kad, pirmkārt, ir apmierināts ar savu dzīvi, viņam dzīvot patīk un gribas dzīvot ilgāk. Skatos uz mūsu pensionāriem, viņiem ir maza pensija, dzīves apstākļi grūti un cilvēkiem, man šķiet, nav intereses dzīvot ilgi. Viņš baidās no vecuma. Ir vērojams veco ļaužu panīkums, un viņiem arī nav naudas lieku reizi aiziet pie daktera.”
V.Sorokins atzīst, lai arī tirgū ienāk jaunas pretvēža zāles, kā tās darbojas, nav zināms. “Jebkuru pētījumu var falsificēt,” domā ārsts un piebilst, ka viņš var redzēt tikai pacientu, kas saņem šīs zāles, to, vai viņam ir labāk. “Bet, ko viņš lieto paralēli, es bieži vien nezinu. Varbūt brauc pie “tantēm”, dzer kādu speciālu tēju, un viņam ir labi. Bet mēs viņam dodam oficiālo preparātu un tad rakstām, ka tas palīdzēja,” saka V.Sorokins. Viņš uzskata, ka visas metodes, kas palīdz cilvēkam, ir labas, bet, ja cilvēkam var operēt, nav pareizi, ja brauc pie “tantes”, kura mēģina ārstēt ar burvestībām, jo laiks iet uz priekšu un gadās, ka operēt jau ir par vēlu.
“Esmu ķirurgs un ticu operācijām, ja perēkli lokalizē pēc iespējas ātrāk, tad prognoze būs laba. Par to pārliecinos, skatoties uz pacientiem, kuriem tika veikta operācija pašā slimības sākumā,” uzsver onkologs.
V.Sorokins uzskata, ka noziegums ir pateikt slimniekam – tev nav cerību. “Cenšos cerību neatņemt. Nav bijis situācijas, kad teiktu pacientam, tev ir palicis dzīvot divas nedēļas, mēnesis vai pusgads. Varbūt esmu slikts onkologs, bet to cilvēkam nevaru pateikt. Es arī negribētu, ka man kāds kaut ko tādu pasaka, līdz pēdējam gribētu dzīvot ilūzijās,” atzīst V.Sorokins un piebilst, ka slimnieka radinieki bieži jautā viņam, cik atlicis dzīvot. “Medicīnā dot kaut kādas prognozes ir ļoti nepateicīgs darbs. Tu vari pateikt, ka palicis dzīvot ir maz, vari pateikt, ka atlicis pusgads, bet cilvēks pēc divām nedēļām pēkšņi mirst. Tāda ir dzīve. Prognozēt dzīves ilgumu ir ļoti grūti un nepateicīgi. Neatceros, vai man kāds pacients būtu jautājis – dakter, cik man palicis dzīvot? Parasti cilvēks saka, es laikam drīz nomiršu, jo man tāda slimība. Es atbildu – nu ko jūs, beidziet. Cerība, optimisms un ticība ir ļoti svarīga. Pretoties slimībai var daudz ilgāk, ja tic no sirds un ir optimistiski noskaņots!” uzsver ārsts.
Fakti
Pēdējos četros gados Gulbenes novadā ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 100 jaunie onkoloģiskie pacienti. 2010.gadā bija
111 jauno onkoloģijas pacientu, 2011.gadā – 98, 2012.gadā – 120, 2013.gadā – 94.
