Ir apstiprināts Gulbenes novada pašvaldības šāgada budžets. Deputāti par to nobalsoja 2.februāra domes sēdē (13 – par, pret – Valtis Krauklis, atturējās Andis Caunītis, domes sēdē nepiedalījās un nebalsoja Ieva Grīnšteine un Intars Liepiņš).
Domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš komentēja paša parakstīto paskaidrojuma rakstu, kas pievienots budžetam. “Esam centušies uzsākt un veidot drošu, pievilcīgu, ērtu dzīves un darba telpu mūsu novadā,” sacīja A.Vējiņš, uzsvērdams, ka tas ir tika ceļa sākums šajā sasaukumā.
Joprojām vajadzīga finanšu izlīdzināšana
Novada kopbudžets šogad – 29,222 miljoni eiro, tajā skaitā pamatbudžets – 27,792 miljoni eiro, speciālais budžets – 1,430 miljoni eiro. Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā bija 1,950 miljoni eiro. Plānotie ieņēmumi pamatbudžetā – 23,166 miljoni eiro, speciālajā budžetā – 778 tūkstoši eiro.
Paredzams, ka arī šogad novads saņems dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – 3,785 miljoni eiro (pagājušajā gadā – 3,668 miljoni eiro). No valsts budžeta pašvaldība šogad saņems 4,007 miljonus eiro, ko tērēs pedagogu algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Sveķu internātpamatskolai, profesionālās ievirzes izglītības iestādēm (mākslas, mūzikas, sporta skola).
“Šī gada un turpmāko gadu nopietns izaicinājums ir pietiekama finanšu resursa nodrošināšana pedagogu darba samaksas pieaugumā. Nebūs viegli. Uzskatu, ka vajag skaidri definēt izglītības sistēmas attīstību pašiem,” sacīja A.Vējiņš. Pēc viņa domām, lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumi būs, pašvaldībai ir jābūt saviem priekšlikumiem. “Mums ir jāsaprot pašiem, kā izvērtēt situāciju, esot atbildīgiem saimniekiem,” pauda A.Vējiņš. Viņš akcentēja, ka valdībā izglītības reforma tiek piesaukta, taču praksē notiek balstīšanās tikai uz pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, kuru pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veica karšu izdevniecība “Jāņa sēta”. Jautājums par izglītības iestāžu optimizāciju novadā nav ērts, pauda A.Vējiņš, uzsvērdams: “Optimizācija nav jāsaprot ar vārdu “samazināšana”.” Kādā vietā samazinājums pilnīgi noteikti būšot. Tomēr optimizācija nenozīmējot, ka “par katru cenu ir jāslēdz”. A.Vējiņš esot par pārdomātu izglītības sistēmu kā pagastos, tā pilsētā. Viņš pieminēja vēl kādu tēmu saistībā ar izglītības nozari novadā. “Domāju, ka šobrīd neesam kritiski piegājuši pie pedagogu darba snieguma profesionālās izvērtēšanas,” teica A.Vējiņš.
No citam pašvaldībām savstarpējos norēķinos par viņu bērniem, kuri mācās Gulbenes novada skolās, plānoti ieņēmumi 215 tūkstoši eiro.
Pašvaldībai pašlaik ir aktuāla 155 aizdevumu (pamatsumma – 10,589 miljoni eiro) atmaksa. Tie visi ir ilgtermiņa aizņēmumi. “Tas nozīmē, ka, ekonomikai attīstoties jeb “uzsilstot”, ja naudas resursu cena tirgū celsies, un tai būtu jāceļas, turpmāk var palielināties aizdevumu procenti. Un tas var diezgan būtiski sarežģīt mūsu situāciju,” pauda A.Vējiņš. Tāpēc pat “šķietami nelielo procentu bāzes likmju palielinājumu” novada domes priekšsēdētājs vērtētu kā trauksmes sajūtu raisošu. Pašvaldības aizņēmumu apjoms šogad noteikts 1,828 miljoni eiro.
Pašvaldība – lielākais darba devējs novadā
A.Vējiņš akcentēja, ka šogad visā valstī un arī novada pašvaldībā minimālā darba alga ir kļuvusi par 50 eiro lielāka, līdz ar to ir arī kopējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā.
A.Vējiņš uzsvēra, ka pašvaldība ir lielākais darba devējs novadā, jo 57 pašvaldības iestādēs nodarbina līdz 1800 cilvēkiem, esot ar tiem dažādās darba tiesiskajās attiecībās. Domes priekšsēdētājs sacīja, ka turpmāk nepieciešams kritiski izvērtēt darbinieku skaitu. Optimāla darbinieku skaita gadījumā būšot iespēja adekvāti palielināt darba algu apmēru. Ja šogad netikšot sperti “pietiekami mērķtiecīgi soļi”, pilnīgi iespējams, ka pašvaldībā “lavīnveidā” tikšot sagaidīts “šīs te problēmas saasinājums nākamajos gados un sevišķi 2019.- 2020.gadā”. “Mums ir nepieciešams nevis mehāniski palielināt darba algu, bet kritiski izvērtēt personāliju nodarbinātību un viņu noslodzi,” viņš teica. A.Vējiņš arī norādīja, ka jārēķinās ar situāciju valstī, jo vidējais ienākumu līmenis iedzīvotājiem valstī palielināsies. Tāpēc arī novada pašvaldība darbinieku atalgojuma apmēra ziņā nevarot “stāvēt malā”.
Minimālās algas “lēciens” par 50 eiro šogad, pēc A.Vējiņa domām, prasa no pašvaldības nodrošināt atalgojuma sistēmas loģisku funkcionēšanu. Atlīdzības sistēma, kura šobrīd darbojas attiecībā pret pašvaldības darbiniekiem, esot “būtiski jāpapildina”.
Pašvaldības autonomo funkciju veikšanai šogad tiks tērēti 25,963 miljoni eiro. Vispārējo vadības dienestu (pašvaldības priekšsēdētājs, vietnieks, deputāti, komisiju locekļi, domes administrācijas darbinieki, pilsētas un pagastu pārvalžu darbinieki) izdevumi – 2,193 miljoni eiro (atalgojums un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pakalpojumu, saimniecisko un kapitālo izdevumu apmaksa). Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai paredzēts tērēt 168 tūkstošus eiro.
Nozīmīgu aktivitāšu, iniciatīvu gads
4,908 miljoni eiro (par 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā) šogad pašvaldības budžetā ir paredzēti sociālajai jomai. Šajā summā ietilpst “Jaungulbenes alejās” (bijušās profesionāli tehniskās vidusskolas mācību korpusā) veidojamais sociālās aprūpes centrs. A.Vējiņš uzsvēra, ka “Jaungulbenes aleju” sakārtošanā tiek ieguldītas lielas summas. Tālāk būs nepieciešams šo objektu aprīkot, uzturēt, būs arī jānodrošina atbilstošs darbinieku personāls.
Šogad 332 tūkstošus eiro plānots tērēt infrastruktūras sakārtošanai Gulbenē, Brīvības ielā, 239 tūkstošus – infrastruktūras uzlabošanai Lizumā, bet darbiem Gulbenē, Nākotnes ielā, – 499 tūkstošus eiro. Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” darbībai atvēlēts 141 tūkstotis eiro. Sporta bāzēm, pasākumiem, sportistu atbalstam ieplānoti 515 tūkstoši eiro. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam tērēs 321 tūkstoti eiro. Novada bibliotēkām atvēlēti 739 tūkstoši eiro, novada kultūras iestādēm, tautas mākslas kolektīvu darbības nodrošināšanai, kā arī pasākumiem – 1,153 miljoni eiro. Lai nodrošinātu novada kolektīvu dalību šīsvasaras XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, rezervēti 136 tūkstoši eiro (tērpiem, šūšanai, transportam, uzturēšanās izmaksām svētkos).
Elektronisko karšu ieviešanai skolēniem Gulbenes vidusskolā un novada valsts ģimnāzijā būs vajadzīgi 7080 eiro. Bērnu dzimšanas pabalsta izmaksai no pašvaldības budžeta ir paredzēti
32 550 eiro. Novada dome apmaksās: bērnudārzu audzēkņiem pusdienas – 53 800 eiro, pamatskolu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu (līdz 9.klasei ieskaitot) pusdienas – 324 454 eiro. Plānots, ka tiks maksātas stipendijas izglītības iestāžu 10. līdz 12.klašu izciliem audzēkņiem – kopsummā 4545 eiro, lai sekmēju šo jauniešu sasniegumus izglītībā. Skolēnu apbalvošanai par sasniegumiem mākslā un sportā ieplānots 21 000 eiro. Pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām pieder arī finansiāls atbalsts politiski represētajiem, kuriem sakarā ar Latvijas simtgadi šogad tiks piešķirti katram 100 eiro (nevis 50 eiro kā agrāk), un kopumā šim nolūkam tiks tērēti 20 000 eiro. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībnieku atbalstam paredzētir 2000 eiro.
